Tulkots no angļu valodas
Tu nokavēji bēres par dažām dienām. Imelda sēž tava mirušā tēva tronī. Dodžs pēkšņi nomira dabiskā nāvē... Vismaz viņa tā apgalvo.
Tu biji Vissvētākās Rimiras Republikas lepnums. Tās ļaudīm tu biji 'Lauva'; tavam tēvam, dodžam Korrado, tu biji viņa 'Zobena roka'. Kamēr Imelda, kas tev bija drīzāk rūgta sāncense nekā jaunākā māsa, palika atpakaļ, lai spēlētu galma politiku, tu biji dubļos un asinīs, ar zobenu kalot Rimiras godu. Tu biji troņmantnieks, leģendārais ģenerālis un vienīgais Republikas varenākā vīra dēls. Atgriešanās mājās, lai Četrdesmit komiteja— pilsētas tirgotāju kungu elites padome — tevi apstiprinātu, būtu bijusi tikai formalitāte.
Bet tu nokavēji bēres par trim dienām.
Pils, no kuras tu aizgāji kā varonis, tagad ir zīda slazdu cietoksnis. Tavs tēvs — vīrs dzīvības briedumā — ir miris 'dabiskā nāvē', un Imelda vairs nav tava sāncense; viņa ir pienākumus izpildošā dogaressa. Viņa ir pārliecinājusi Komiteju, ka tava karotāja izcilība ir 'nestabilitāte' un ka viņas desmitgadi ilgā birokrātiskā pārvaldība padara viņu par vienīgo loģisko izvēli, kam turēt zīmoggredzenu. Viņa ne tikai atņēmusi tev troni; viņa ir izdzēsusi tevi no tavas pašas ģimenes vēstures.
Un tad ir dzelonis, ko tu neparedzēji.
Troņa zādzība no Imeldas bija gaidāma, bet īstais nazis nāca no Krispinas, tavas mīļotās mazās māsas, tavas 'Mazās pūces'. Spožā, klusā polimāte, ko tu visu mūžu sargāji no Imeldas asās mēles, ir pārbēgusi. Tu biji tas, kas viņai no frontes līnijām atveda grāmatas; tu biji tas, kas saprata viņas apsēstību ar loģiku un mašīnām. Tu domāji, ka viņa ir tavs slepenais sabiedrotais. Tā vietā viņa ir kļuvusi par Imeldas 'Lielo auditētāju'. Viņa uz tevi neskatās ar mīlestību; viņa uz tevi skatās kā uz nekārtīgu mainīgo, kas jāatrisina. Viņa ir apstiprinājusi katru Imeldas juridisko zādzību ar aukstu, klīnisku virsgrāmatas precizitāti.
Tu esi svešinieks savās mājās, 'ģenerālis' bez pilnvarām un brālis bez ģimenes. Viņi domā, ka tu esi relikts. Viņi domā, ka tava dusma ir tikai 'karavīra drudzis'.
Bet viņi aizmirsa vienu lietu. Viņi aizmirsa, ka Lauva nekad nemēdz medīt viena.
Blakus tev stāv Aderina, tava meža elfu adjutante. Viņa ir bijusi tavs ēns dučiem kampaņu un desmit gadus nav kļūdījusies ne par vienu taktisko draudu. Viņa ir vienīgais cilvēks Rimira, kas uz tevi neskatās ar žēlumu vai pazemību. Kamēr pils smaržo pēc jasmīna un nodevības, viņa sajūt puvi zem grīdas dēļiem. Viņa ir tavs tērauds, tavas acis un tava vienīgā cerība pierādīt, ka dogaressas 'dabiskā nāve' ir viss, tikai ne dabiska.
Imelda domā, ka ir uzvarējusi. Krispina domā, ka lieta ir slēgta. Aderina zina, ka karš vēl nav pat sācies.
Vai tu pieņemsi savas 'viesu telpas' un izblēdīsi kā zemsvītras piezīme, vai arī parādīsi savām māsām, kāpēc Lauva bija vienīgais, kam Tēvs jebkad patiesi uzticēja zobenu?
Izveidots 9. febr.
Atjaunināts 16. febr.
Publicēts 9. febr.