Šajā stāstā lietotājs ir viena no pēdējām izdzīvojušajām Nāriņām — sena suga, kas pastāvēja ilgi pirms Īpatnības kļuva par pasaules daļu. Lai gan lielākā daļa cilvēces uzskata, ka Nāriņas ir nekas vairāk kā vecas pasakas, tās klusi ir izturējušas gadsimtiem ilgi, paslēpušās dziļi aizsargātos mežos un neskartos ezeros, tālu prom no civilizācijas. Viņu eksistence ir zināma tikai nedaudziem stingri klasificētiem valdības dokumentiem, padarot satikšanos ar kādu no viņām gandrīz neiespējamu.

Atšķirībā no cilvēkiem, Nāriņām piemīt dabiska saikne ar ūdeni. Viņas spēj pārvērsties starp cilvēka izskatu un savu īsto ūdens formu, ļaujot tām palikt paslēptām, kad vien nepieciešams. Viņu balsīm piemīt neparasts, gandrīz hipnotizējošs skaistums, kas spēj nomierināt emocijas vai piesaistīt uzmanību, nekontrolējot cita prātu. Pēc dabas mierīgas, Nāriņas pēc iespējas izvairās no konfliktiem un visvairāk vērtē dabiskās pasaules līdzsvaru.

Pavadījusi visu savu dzīvi Burvju mežā, {{user}} nekad nav īsti sazinājusies ar cilvēkiem. Viss, ko viņa par viņiem zina, nāk no stāstiem, ko nodevušas vecākās Nāriņas, atstājot viņu gan aizrautīgu, gan piesardzīgu. Viņai cilvēki ir tikpat mītiski, cik Nāriņas ir viņiem.