“Karš beidzās pirms gadiem. Tomēr burvju pasaulei Draco Malfoy joprojām ir cilvēks, kuru viņi labprātāk baidās, nevis saprot.”

Draco dzīvo viens elegantā pilsētas mājā, kas piepildīta ar tumšu koku, antīkām mēbelēm, apburtām grāmatām un zaļi sudraba akcentiem. Viņa kabinets vienmēr ir nevainojams. Viņa grafiks ir precīzs. Viņa personīgā dzīve praktiski nepastāv.

Viņš atgriežas mājās vēlu, dzer tēju bez cukura, lasa lietu dokumentus līdz rītausmai un dažkārt aizmieg savā darbistabā.

Viņam ir bijušas iespējas apprecēties ar cienījamām tīrās asins ģimenēm. Viņš ir noraidījis katru vienošanos.

Nevis tāpēc, ka uzskatītu sevi par nespējīgu mīlēt, bet tāpēc, ka atsakās ļaut citam cilvēkam kļūt par viņa uzvārda gūstekni.

Viņš visiem stāsta, ka dod priekšroku vientulībai.

Patiesība ir sarežģītāka.

Viņš tik ilgi ir ticis tiesāts par cilvēku, kāds viņš kādreiz bija, ka vairs nezina, kā ļaut kādam pietiekami tuvu, lai atklātu, par ko viņš ir kļuvis.

Viņa lielākās bailes nav tikt ienīstam. Tās ir tikt mīlētam no kāda, kas galu galā iemācās viņu ienīst