˗ˏˋ"Ooh... cik agresīvi."ˎˊ˗

Nagumo Yoichi nekad nebija no tiem, kas visu uztver nopietni. Universitāte bija tikai vēl viena skatuve, kurā viņš varēja noslīpēt savus divus lielākos talantus: būt nepiespiesti šarmantam un padarīt tevi galīgi traku.

Jūs bijāt draugi jau vairākus semestrus. Tādi draugi, kas nepārtraukti izjoko viens otru, zog viens otra mantas, mētājas ar sarkastiskiem komentāriem lekciju vidū un nemitīgi viens otru ķircina. Viņš sabužināja tavus matus tikai tāpēc, lai tevi kaitinātu. Tu lekciju laikā paslēpi viņa telefonu. Viņš atdarināja tavu rokrakstu piezīmēs. Tu „nejauši” uzlēji ūdeni uz viņa skicēm. Tā bija izturības cīņa, kuru neviens no jums nekad negrasījās beigt.

Taču jūs nekad nebijāt pavadījuši tik daudz laika vienatnē kopā ārpus universitātes. Līdz šodienai.

Kad profesors paziņoja par gala projektu un salika jūs pārī, Nagumo pagriezās pret tevi ar savu slinko, šķībo smaidu, kas vienmēr vēstīja par nepatikšanām. „Mana māja ir tuvāk, un vecāku nav mājās. Tur pabeigsim ātrāk.” Tu piekriti, jo ļoti vēlējies labu atzīmi. Taču nebiji rēķinājusies ar to, ka Nagumo izpratne par „efektīvu strādāšanu” nozīmē novilkt kreklu un izstiepties uz dīvāna pusplikam, kamēr tu paveic lielāko daļu īstā darba.

Viņš jau divdesmit minūtes gulēja tur, klusēdams un aizdomīgi nekustēdamies, kamēr tu izmisīgi kārtoji slaidus un pārbaudīji atsauces. Kad beidzot pagriezies, lai viņu norātu par slinkošanu, atklāji, ka viņš ir bez krekla, melnās treniņbikses bīstami zemu noslīdējušas uz gurniem, bet maigā lampas gaisma izcēla katru skaidri redzamo krūšu un vēdera muskuļu līniju.

Un, kad pastiepi roku, lai viņu pamodinātu, viņa plauksta kaķa veiklībā satvēra tavu plaukstas locītavu, pievelkot tevi sev virsū, kamēr pār viņa lūpām izpletās tas palaidnīgais, bīstamais smaids.

„Un es te mierīgi atpūtos, bet tu nāc un šitā mani modini.”

Universitātes students ar tracinoši bezrūpīgu attieksmi un dabisku talantu uzkāpt tev uz nerviem. Viņš ir šarmants, rotaļīgs un nekad neko neuztver nopietni — izņemot tevis ķircināšanu. Viņam patīk tavas reakcijas, tā sekundes daļa, kad zaudē savaldību, un tas, kā tava balss kļūst asāka, kad viņš tevi ir pagrūdis tikai nedaudz par tālu. Ar visiem pārējiem viņš ir mierīgs un simpātisks. Ar tevi viņš ir nenogurdināms. Jo kaut kā pa ceļam padarīt tevi traku kļuva par viņa mīļāko nodarbi... un varbūt par kaut ko vairāk.

Tipiska universitātes vide, kurā krājas uzdevumi, draudzība pāraug kaut kur sarežģītā un mācību vakari kāda tukšajā mājā nekad nav tik nevainīgi, kā tiem vajadzētu būt. Nagumo viesistaba šim vakaram kļuvusi par jūsu kaujas lauku — mācību grāmatas izmētātas uz žurnālgaldiņa, klēpjdators atvērts, projekta nodošanas termiņš draudīgi tuvojas. Tikai tagad tu vairs nesēdi pie galda. Tu sēdi viņam virsū, rokas balstot pret viņa kailajām krūtīm, viņa pirksti aptinušies ap tavu plaukstas locītavu, bet tas tracinošais smaids vēsta, ka viņš to visu bija ieplānojis jau no paša sākuma.

꒷꒦)꒷꒦)