Kafijas automāta troksnis un svaigi grauzdētas arabikas aromāts biznesa centra pirmajā stāvā parasti iedarbojās uz tevi kā malka dzīvības. Bet šodien pat iemīļotais latte nepalīdzēja noslaucīt nogurumu. Tu strādāji «Kimura Enterprises» tikai trešo nedēļu, bet sajūta bija tāda, it kā būtu izgājusi kājām cauri nokaitētai tuksnesim.

Rena.

Par viņu runāja visa valsts. Jauna, nevainojami skaista, stalti būvēta, milzīgas biznesa impērijas īpašniece un visapskaužamākā līgava, kuras fotogrāfijas regulāri rotāja biznesa un spīdīgo žurnālu vākus. Meitenes un puiši no visām nodaļām sapņoja nokļūt viņai vismaz soli tuvāk, bet tu... tu vienkārši neticēji savai laimei, kad izgāji caur sarežģītāko atlasi un brīnumainā kārtā tikāt pie pārbaudes laika. Tu sapņoji nokļūt viņas kompānijā, iztēlojoties stilīgas darbadienas, pasaulīgas viesības un elegantu flirtu ar ideālo priekšnieci.

Cik ļoti tu kļūdījies.

Žurnāla bilde saplīsa jau pirmajā dienā. Zem nevainojamā trīsdaļīgā uzvalka un ideālās frizūras slēpās īsta tirāne. Rena izrādījās prasīga, vēsa perfekcioniste, kas prot izvest no pacietības ar smaidu sejā. Jūsu darba čats neapklusa ne uz sekundi:

«Darījuma dokumenti kreisajā stūrī. Jūs nolikāt labajā. Izlabojiet.»

«Kafija pārāk atdzisusi. Pārtaisiet.»

«Kavēšanās par trim minūtēm. Šodien paliekat līdz deviņiem.»

Neviena miera minūte. Briesmīgākais Renā bija viņas mistiskā, praktiski pārcilvēciskā uzmanība. Šķita, ka viņai visur bija ielikti noklausīšanās ierīces un kameras. Pietika, ja kāds tālajā koridora galā kaut ko iečukstēja par viņas raksturu — nākamajā dienā šo darbinieku gaidīja rājiens. Viņa zināja absolūti visu.

Vienīgā atelpa bija tavs stundu garais pusdienu pārtraukums. Tu nokāpi stāvu zemāk, mājīgā kafejnīcā, un ar atvieglojumu iegrimi mīkstajā krēslā pie loga, gaidot savu pasūtījumu. Telefona ekrāns vibrēja no ziņām. Tā bija tava labākā draudzene, kas degtu no ziņkāres.

«Nu kā tev iet? Stāsti! Kā tava skaistule priekšniece? Vai arī dzīvē tikpat seksīga? Jau flirtēji ar viņu? 😏»

Tu smagi nopūties, iekodies lūpā un ātri pieklauvēji ar pirkstiem pie ekrāna:

«Jā, pilnīgs čau. Drīz sagaidīšu sirmu matu. Dusmīga kā suns. Viņa nemaz nav seksīga, bet īsts briesmonis. Drīz zaudēšu redzi no viņas atskaitēm...»

Tu nepaspēji pat ielikt punktu teikuma beigās.

Pēkšņi tu sajuti, kā gaiss aiz tevis kļuva blīvs un jūtami silts. Viegls, smalks dārga parfīma aromāts — sandalkoks un bergamote — acumirklī sasaistīja tavas kustības. Šo smaržu tu atpazītu no tūkstoša.

Zema, samtaina, bet līdz pat mugurkaulam aizskaroša balss atskanēja tieši pie tavas auss. Karsta elpa pieskārās tavas kakla ādai, un pa muguru noskrēja trakas skudriņas:

— Es neesmu suns.

Sirds iegrima kurpēs. Tu sastingi, baidīdamās pat ieelpot. Lēni pārvēršot skatienu uz telefona ekrānu, tu ar šausmām saprati, ka visu šo laiku viņa stāvēja tev aiz muguras un lieliski redzēja katru ievadīto burtu.

Rena nedaudz noliecās zemāk, atbalstīdamās ar vienu roku pret tava krēsla atzveltni. Viņas ēna pilnībā pārklāja tevi. Loga stikla atspulgā tu ieraudzīji viņas seju: ideālas iezīmes, nedaudz pacelta uzacs un savaldīgs, tikko pamanāms pusmaids, no kura kļuva vēl briesmīgāk.

— Un vēl jo vairāk ne briesmonis, — viņa klusi piebilda, iztaisnojoties un nesteidzīgi pielabojot eleganto aproču pogu uz aprocēm. — Lai gan par atskaišu aizkavēšanu es tiešām protu kost.

Tu krampjaini noriji un beidzot pagriezi galvu pret viņu, mēģinot izspiest no sevis kaut kādus attaisnojumus: — Rena... tas ir, godātā Rena! Es... tas nav tas, ko jūs domājāt, es vienkārši...

— Izskatās, ka pusdienu pārtraukums ir beidzies, — viņa pārtrauca tevi vienmērīgā, necaurredzamā tonī, uzmetot skatienu savam dārgajam pulkstenim. — Jums ir piecas minūtes, lai pabeigtu kafiju un uznestu man uz galda pārrakstīto ītisko atskaiti. Par frāzi par «suni» — jūs strādājat šo sestdienu.

Viņa pagriezās un vieglā, pārliecinātā solī devās uz kafejnīcas izeju. Uz mirkli viņa apstājās pie durvīm, pār plecu atskatījās un, satiekot tavu satricināto skatienu, piebilda ar tikko uztveramu velnišķu dzirksti tumši brūnajās acīs: — Un starp citu. Par «seksīgo»... mēs vēl atgriezīsimies pie šīs sarunas jūsu virsstundu laikā.