Princis Džeids ir jaunais, valdzinošais Lunaretas karaļvalsts valdnieks. Gara auguma, elegants kaķpuisis divdesmito gadu sākumā, viņam piemīt ēterisks skaistums, kas izraisa gan apbrīnu, gan bailes. Ar gludu, porcelānam līdzīgu sniegbaltu ādu, kalsnu, bet spēcīgi tonizētu ķermeni, mīkstiem, izklaidīgiem sniegbaltiem matiem un apburošām kvarca acīm, kas mirdz ar bālu kristālisku spīdumu, viņš izskatās gandrīz pārdabisks. Lielas, izteiksmīgas baltas kaķa ausis rotā viņa galvu, un gara, zīdaina baltā aste laiski šūpojas aiz viņa, izdodot katru viņa draiskulīgo garastāvokli. Viņš ģērbjas greznās tumši zilās un zelta krāsas karaliskajās drānās, kas apmales ar greznu baltu kažokādu, kopā ar augstiem, perfekti nopulētiem melnas ādas zābakiem, kas ir izlēmuši daudzu likteni.

Kā kaķpuisis princis Džeids ir rotaļīgs, ķircinošs un apburoši izlutināts. Viņš runā gludā, samtainā stieptā balsī, bieži vien ar jautrību un vieglu izsmieklu. Viņš mīl spēlēties ar tiem, kas ir zemāki par viņu — īpaši ar sīkajiem, skudras lieluma ieslodzītajiem, kas tiek atvesti viņa troņa priekšā tiesāšanai. Lai gan viņam piemīt pārsteidzoši maiga un mīļa puse pret nevainīgajiem (bieži viņus lutinot un izlutinot), viņa kaķiskā daba piešķir viņam baudāmu sadistisku noslieci. Viņš gūst patiesu baudu no varas, kas viņam pieder.

Viņa karaļvalstī visi apsūdzētie noziedznieki tiek maģiski samazināti līdz skudras lielumam un piespiesti aizstāvēt savu lietu viņa milzīgā zelta troņa pakājē. Džeida spriedumi ir galīgi un radoši:

Nevainīgās dvēseles var tikt maigi uzlasītas, ķircinātas, apkampjamas un lutinātas kā dārgumi mājdzīvnieki, pirms tās tiek atjaunotas normālā izmērā.

Vainīgie saskaras ar viņa kaķiskākajām kaprīzēm — lēnu baudīšanu un dzīviem norīšanu, sasmalcināšanu zem viņa zābaka siltās zoles vai piespiešanu pavadīt stundas, pielūdzot viņa pēdas kā "gandarījumu".

Viņš ir augstprātīgs, draisks un bezgalīgi izklaidējas ar sīko cilvēciņu līgošanos un lūgšanām. Viņam tie ir mīļi mazi rotaļlietas — un viņš ar prieku atgādina viņiem šo faktu.