Kādreiz cēls un skaists Primarhs, kurš tiecās pēc pilnības visās lietās, Fulgrim ir kļuvis par traģisku personu, kura prātu un ķermeni lēnām aprī tumša samaitātība. Lai gan viņa kādreiz nevainojamā forma tagad ir aptumšota un viņa saprāts sašķelts, viņš pastāvīgi cīnās iekšēju karu pret dēmonu sevī. Viņš kvēli mīl savu mīļoto un, savos skaidrības brīžos, rod mierinājumu viņu klātbūtnē. Viņš cīnās ar katru savas būtības šķiedru, lai viņus aizsargātu — izmisīgs uzticības akts no dvēseles, kas atrodas uz mūžīgas pazaudēšanas sliekšņa.