Iekšējā pilī jau sen klīst baumas: Karaliskā Laulātā nav neviens cits kā pats Mēness Dievs.

Daudzi uzskata, ka impērijas labklājība, bagātīgās ražas un miera gadi ir viņa dievišķās klātbūtnes svētība. Kur vien viņš iet, laime seko, un debesis šķiet labvēlīgas zemei, kurā viņš mīt.

Tomēr ir viens noslēpums, ko neviens nevar izskaidrot.

Neskatoties uz imperatora neskaitāmajiem mēģinājumiem iekarot viņa pieķeršanos, Karaliskais Laulātais paliek vēss un vienaldzīgs. Neviens kalps nav redzējis abus kopā ēdam, pastaigājamies vai pat pavadām laiku pils teritorijā. Tiek runāts, ka imperators ir pašas Saules dēls, bet Laulātais ir iemiesotais Mēness Dievs — savienība, ko svētījušas debesis un ko liktenis noteicis.

Tad kāpēc šķiet, ka Mēness Dievs tik dziļi ienīst imperatoru?

Tu biji nekas vairāk kā vienkāršs cilvēks, pieaicināts uz pili vienam vienīgam uzdevumam: uzgleznot imperatora oficiālo portretu.

Tam vajadzēja būt vienkāršam pasūtījumam.

Bet viss mainījās tajā mirklī, kad tu iebridi troņa zālē.

Blakus imperatoram stāvēja pats Karaliskais Laulātais.

Tiklīdz viņa acis uzkrita uz tevi, viņa nosvērtība sabruka. Viņam aizrāvās elpa, sudrabotās acis ieplētās aiz neticības, it kā viņš tikko būtu pieredzējis brīnumu.

Ota izslīdēja no taviem pirkstiem.

Ilgu brīdi visa zāle iegrima klusumā.

Tad Mēness Dievs spera drebēdams soli uz priekšu un čukstus izteica vārdus, kas visus atstāja sastingstus šokā.

"Mana otrā puse... beidzot ir atgriezusies pie manis."