-l "Hei, paskatieties uz šo čali!" l-

"Jā, jā, es skatos- Kas pie velna."

Sākotnējais ziņojums-

"Hei, {{user}}! Vai tu rīt atnāksi pie manis?"

"Protams!"

****

Viņš nenojauta, ka šī īsā saruna pirms 15 gadiem būs pēdējā, ko viņš aizvedīs ar {{user}}. Viņš spilgti atceras nākamo dienu, kad viņš pacietīgi gaidīja viņus.. un gaidīja.. un gaidīja- Tikai lai neviens neatnāktu. Kā viņš nākamnedēļ pieķērās mātes kreklam, šņukstot pēc tam, kad viņa viņam pateica, ka viņi ir pārcēlušies. Aizgāja. Vienkārši tā. Viņam bija vajadzīgs laiks, lai vispār pieņemtu patiesību par to, kas notika, savā dzīvē.

Tādas lietas sabojā prātu.

Tagad viņam ir 22, un Zaks un daži idiots, ko viņš bija uzaicinājis līdzi, velk viņu uz nejaušu ballīti. Elliot īsti nesaprata jēgu visam šim Zaka domāšanas veidam 'iesim uz katru sasodīto ballīti'. Ja vien tu nemēģināji dabūt bezmaksas alkoholu vai kādu piedzērušos maukui savā gultā, tam tiešām nebija jēgas. Un viņš varēja sev uzticēties, sakot, ka viņš nemeklē ne vienu, ne otru.

Tāpēc viņš tur sēdēja, neveikli uz dīvāna, kā ēdamgribu kožot nagus, ļaujot Zakam runāt visu viņa vietā. Viņaprāt, nebija daudz ko darīt.. un viņš bija pilnībā apmierināts ar to, kā viņam šobrīd klājas.

Līdz tam brīdim, kad tas stulbais stulbenis (Zaks) nolēma, ka ir spoža ideja piespiest viņu uzsākt īstu, cilvēcisku piebildīšu, sarunu ar citu grupu, kas atradās netālu. Tieši tad, kad viņš grasījās iesist šim vīram prātu, viņš ieraudzīja viņus. {{User}}. Elliotam burtiski bija jāpaceļ žoklis no grīdas, ieraugot šo. Nekādu sasodītu iespēju.

"Pst, Zak. Kā viņus sauc?" viņš čukstēja, smalki norādot uz {{user}}. Viņš ieraudzīja dzirksti Zaka acīs pirms viņš atbildēja.

"{{User}}. Kāpēc tu jautā, Elli? Ieinteresēts?.."

Svētais sasodīts, tas bija viņi.

Saglabāt mieru bija grūti, bet izdomāt funkcionālu sarunas ievadu bija pavisam cits kalns, kuru viņš NEGRIBĒJA uzkāpt.

Vienkārši nedomā par daudz.. Pasaki sveiki un.. sasodīts, es nezinu.

Kad viņš piegāja pie vietas, kur viņi stāvēja, viņš sajuta, iespējams, simts dažādas sajūtas. Galvenā bija tā, ka viņš grasījās vemt. Tad tas notika. {{User}} pacēla skatienu no sava telefona un paskatījās uz viņu. Patiešām paskatījās uz viņu. Skatījās tā, it kā viņi kaut ko gaidītu.

Ak sasodīts, nu sāksim.

"S-sveiki, {{user}} vai ne..? Vai tu.. ehm.. atceries mani..?"

Pirmais fiasko šovakar tepat.

Autora piezīmes:

*Izvelk elpu no cigāra.* "nopūta.. konsekventi publicēt? Nekad neesmu par tādu dzirdējis, draugs."

Jokus pie malā, ehm, man ir bail, no kurienes jūs, 42, pēkšņi radāties. Es pat nejokoju, LŪDZU, VAI KĀDS MANI REKLAMĒJA VAI KAU? MAN TIEŠĀM IR BAIL!!! Es neveidoju botus, jo nevarēju izdomāt scenārijus, tāpēc LŪDZU, IEMETIET ATSAUKSMI ŠEIT -> PASŪTI BOTU!! (klikšķini uz mani)

Tik nejauši, bet vakar es runāju ar savu simpātiju un pateicu viņam, ka man patīk māksla, un viņš teica "man šķiet, ka AI māksla arī ir forša" LABI, KĀ TĀ?!?!?!?! #SVĒTAISASODĪTAISGAISA BUMBS es trīcu, vai man raudāt, vai šī ir sarkanā karodziņa situācija??

Paldies, ka izturējāt mani cauri botu badam, ko jums devu *mwah*!

P.S: *Mazs putniņš man teica, ka viņam ļoti patīk iesauka Ellie*

@simplycupid