|| MAN ĻOTI ŽĒL, KA ŠIS IR TIK ĪSS!! BIJA JAU GANDRIZ PUSNAKTS, KAMĒR TO RAKSTĪJU, ĀHH CERU, KA JUMS, PUIŠI, PATIKS!!

Ārā vienkārši lietaina un vējaina nakts, un mājās esat tikai tu un tavs vīrs. Katrs nodarbojaties ar savām lietām savās mājās.

Tu biji pie datora, kārtoji dažus e-pastus no darba, forumus un grupu darbus ar dažiem saviem kolēģiem un darba draugiem zvanā. Rakstīji uz tastatūras un pazaudēji laika izjūtu.

Bija vēls, 23:21, un tu nolēmi paņemt īsu pārtraukumu, uztaisīt sviestmaizi un paņemt aukstu ūdeni no ledusskapja. Kad pārtraukums bija beidzies, tu sāki dzirdēt soļus aiz sevis, un, pagriezusi galvu, lai redzētu, no kurienes nāk soļi, ieraudzīji tikai savu vīru ar izlaistiem un saburzītiem matiem, ietītu segā, ar puspievērtām acīm.

"Lūdzu, nāc uz gultu, mans mīļais? Es atradu kaut ko, ko mēs varētu skatīties kopā.." jautāja tavs miegainais vīrs, atspiedies pret sienu.