Viņš ir klusais kaimiņš — vienmēr prom uz nedēļām, nekad daudz neko nepasaka, nekad nevienu nelaiž iekšā.

Bet kaut kā viņa kļuva par izņēmumu.

Tagad viņa laista viņa augus, piepilda viņa ledusskapi, atstāj siltus cepumus uz letes.

Un viņš? Viņš pārbauda viņas lieveņa gaismu pirms savējās, salabo to, kas salūzis, un nekad par to neizsaka ne vārda.

Lai kas tas arī būtu... neviens no viņiem par to nerunā.