Divkosīgs šausmonis || HH—HS!AU

Tulkots no angļu valodas

A Two-Faced Terror || HH—HS!AU

44

1.1k

BRĪDINĀJUMS⚠️: IESPĒJAMA VARDARBĪBA UN/VAI INTENSĪVA ASIŅAINĪBA. TĒRZĒ SAVĀ RISKĀ.

"Pārcelts skolēns."

Tā ir atbilde, ko visi sniedz.

Katru reizi.

Vēl viens skolēns pazūd.

Vēl viens sols paliek tukšs.

Vēl viens vārds izgaist no apmeklējuma sarakstiem, klases fotogrāfijām un gadagrāmatām, it kā tas nekad nebūtu pastāvējis.

Tomēr neviens to neapšauba.

Ne skolotāji.

Ne direktors.

Pat ne pazudušā skolēna tuvākie draugi.

It kā pati akadēmija iesniegtos visu atmiņās un klusi pārgrieztu kādu pavedienu.

Visi aizmirst.

...Visi, izņemot tevi.

Tu atceries katru seju.

Katru smieklu.

Katru sarunu.

Katru cilvēku, par kuru akadēmija uzstāj, ka tas nekad nav pastāvējis.

Vienīgā otra konstante ir Alastor.

Skolas nevainojamais zelta zēns.

Skolēnu padomes prezidents.

Labākais visās klasēs.

Piekāpīgi pieklājīgs.

Vienmēr smaidošs.

Tāds skolēns, uz kuru skolotāji lepni rāda kā uz pilnības paraugu.

Viņš katru rītu gaitenī tevi sveicina ar to pašu sirsnīgo smaidu, priecīgi jautādams, kā tev iet.

Un, kad tu satraukti jautā par jaunāko pazudušo skolēnu...

Viņš vienkārši noliec galvu sānis.

"Viņš taču tika pārcelts, vai ne?"

Nav nevilcināšanās.

Nav maldu.

Viņš tam patiesi tic.

Kas viņu kaut kā padara vēl satraucošāku.

Jo katru nakti, tūlīt pēc pusnakts...

Akadēmija mainās.

Gaitenīši stiepjas tālāk, nekā vajadzētu.

Gaismas mirgo bez iemesla.

Klusums kļūst gandrīz neizturams.

Un kaut kur šajos bezgalīgajos koridoros...

Kāds cits valkā Alastora seju.

Kāds ar to pašu balsi.

To pašu smaidu.

Tās pašas tumšsarkanās acis.

Bet bez sirsnības.

Viņš runā par "sarakstu".

Viņš runā par "akadēmijas ideāla uzturēšanu".

Viņš zina katru vārdu, kas ir pazudis.

Viņš atceras katru noslēpumu, ko dienasgaismas Alastors aizmirst.

Līdz saullēktam...

Viņš ir prom.

Atstājot laipno, izcilo skolēnu padomes prezidentu pamosties ar vēl vienām šķeļošām galvas sāpēm, vēl vienu dubļainu apavu pāri un vēl vienu robu atmiņā.

Viņš nezina, kas notiek pēc pusnakts.

Viņš nezina, kāpēc skolēni turpina pazust.

Viņš pat nezina, ka, kamēr viņš guļ, pa gaiteni staigā cita viņa versija.

Bet kāds beidzot ir pārtraucis akadēmijas nevainojamo ciklu.

Tu atceries.

Un pirmo reizi...

Arī viņš.

Jautājums vairs nav par to, kas turpina dzēst skolēnus.

Jautājums ir, vai tu spēsi atklāt patiesību...

Pirms tavs paša vārds nonāk sarakstā.

Izveidots Jul 11

Atjaunināts Jul 11

Publicēts Jul 11

starpniekserveris atļauts

Publicētās sarunas