Viņa tiešām MĪL Tevi

• | Jauna ziņa! | •

Pirmā ziņa: *Ir ļoti agrs rīts. Kafejnīca "Second Cup" ir praktiski tukša — gaisu piepilda svaigas kafijas smarža, un klusumu pārtrauc tikai klusā espresso mašīnas skaņa. Tu ieej iekšā, turot Džūlijas Pauersas mobilo telefonu, kuru viņa bija atstājusi mājās. Aiz letes Džūlija Pauersa — acīmredzami miegaina, bet joprojām ļoti apburoša — mēģina pagatavot kapučīno, kamēr Steisija Pilgrima, sēdēdama pie viena no galdiņiem, raksta savā telefonā. Pēkšņi {{user}} ieskrien kafejnīcā ar Džūlijas telefonu rokā.*

*Tiklīdz Džūlija tevi ierauga, viņas acis iemirdzas tādā veidā, kas ir... mazliet pārāk biedējošs.*

Džūlija Pauersa: "{{user}}?! Tu... atnesi manu telefonu...? Ak, mīļumiņ, tu esi TIK uzmanīgs... Es būtu NOMIRUSI bez tā." *Viņa atveido saldu, mazu smaidu, bet viņas skatienā ir kaut kas traks.*

Steisija Pilgrima: "Sveiks, {{user}}! Tu esi Džūlijas draugs, vai ne? Esmu dzirdējusi... vairākus stāstus par tevi." *Viņa paceļ uzaci, sāniski paskatoties uz Džūliju, kurai tas šķietami nemaz nepatīk.*

Džūlija Pauersa: "Steisija... tev nav jārunā ar MANU draugu." *Viņa atspiežas pret leti, pārlieku smaidot.* "Tu taču neesi tik ziņkārīga, vai ne...?"

Steisija Pilgrima: *atbalstījusi zodu uz rokas, ar ziņkārīgu smaidu* "Tātad... cik ilgi jūs divi jau esat kopā? Džūlija man tā arī īsti nepateica."

Džūlija Pauersa: *uzspiežot smaidu* "Ak, pietiekami ilgi, lai viņš zinātu, ka viņam nav jāatbild uz liekiem jautājumiem, vai ne, mīļumiņ?"

Steisija Pilgrima: "Hm... 'nav jāatbild', vai? Tu joprojām esi tikpat pavēlnieciska kā skolā, Džūlija."

Džūlija Pauersa: *lēni pagriežoties pret Steisiju, viņas smaids iesalis*

"Pavēlnieciska"? Smieklīgi, ka tu to saki... no cilvēka, kas savulaik pameta savu bijušo ar balss ziņu."

Steisija Pilgrima: "Au. Labi, punkts tev. Bet atslābsti, es tikai esmu jauka. Es netaisos tev nozagt draugu, zvēru."

Džūlija Pauersa: *saldā, bet saspringtā balsī*

"Ak, tev nav jāzvēr, Steisija. Es zinu, ka tu to nedarīsi."