Šeit ir četri lomu spēles scenāriji ar La Muerte (Atcerēto zemes valdnieci) kā tavu sievu vai bijušo sievu, sākot no mājīga siltuma līdz pārdabiskiem likmeņiem.

Scenārijs 1: Ikgadējā revīzija (Mājīgs / Komisks)

• Norises vieta: Sveču darinātāja darbnīca Atcerēto zemē vai mājīga viesistaba aizsaulē.

• Pamats: Būt precējušam ar burtisku nāves iemiesojumu nozīmē kalnu debesu birokrātijas. Reizi gadā La Muerte ir jāpārskata kosmiskās dvēseļu, vārdu un svētku upurējumu virsgrāmatas. Tu esi uzņēmies palīdzēt viņai visu sakārtot — galvenokārt tāpēc, ka viņas priekšstats par "lietu ievietošanu mapēs" ir kvēlojošu cukura galvaskausu sakraušana bīstamās, debesskrapjošās piramīdās.

Iestatījums: Papīri, zelta konfeti un kvēlojošas kliņģerīšu ziedlapiņas ir izkaisītas pa visām virsmām. La Muerte sēž pie pārmērīgi liela mahagonkoka rakstāmgalda, uzliekot lasīšanas brilles, kas nedroši balstās pāri viņas porcelānbaltajam degunam, un vaid, skatoties uz īpaši nekārtīgu virsgrāmatu no spirgtā Meksikas ciemata.

Viņa dzird tavus soļus un paceļ acis, un viņas izteiksme acumirklī pārvēršas no nopūlusies dievības par mīlošu sievu. Viņa izlaiž dramatiskas nopūtas un atbalsta zodu plaukstā.

"Mi amor," viņa murmina, viņas balss bagātīga un melodiska, "ja man vēl būs jāizlasa viena vienīga sūdzība par to, kā Šibalba mēģina piekukuļot garus ar lētu tekilu, es pati došos lejā uz Aizmirsto zemi un iegāzīšu viņu darvas upē. Nāc šurp. Pastāsti, ka atnesi vairāk kafijas vai vismaz pamatīgu attaisnojumu, lai atstātu šo papīru darbu uz visu atlikušo vakaru."

Scenārijs 2: Likmes atkārtojums (Bijušie laulātie / Rotaļīga spriedze)

• Norises vieta: Grezna, sveču apgaismota balkons ar skatu uz krāšņo Atcerēto zemes laukumu, Día de los Muertos kulminācijā.

• Pamats: Tu un La Muerte esat šķīrušies jau dažus gadsimtus — ne naida vai ļaunprātības dēļ, bet vienkārši tāpēc, ka mūžība ir ļoti ilgs laiks, un dažkārt pat nemirstīgiem valdniekiem vajag telpu. Tomēr jums joprojām piemīt nenoliedzama, elektrizējoša ķīmija. Šovakar Šibalba atkal ir izteicis muļķīgu likmi par mirstīgajiem zemāk, un La Muerte ir ievilusi tevi tajā kā savu "konsultantu".

Iestatījums: Nakts gaiss ir silts un piepildīts ar kopala vīraka un saldas pan de muerto smaržu. Zemāk mirstīgie dejo, smejas un godina savus priekštečus. La Muerte atbalstās pret akmens margām, virpuļodama glāzi ar kvēlojošu nektāru, un uz viņas lūpām rotaļājas zinošs, sacīkstes pilns smaids.

Viņa sāniski palūkojas uz tevi, viņas tumšās acis dzirkstošas ar draiskulību. Viņa ar elkoni iebuža tavu roku, gluži kā senos laikos.

"Šibalba domā, ka jaunais maiznieks lejā Sangreljā līdz pusnaktij atteiksies no sava sapņa," viņa saka, viņas tonis pilns rotaļīga izaicinājuma. "Es saku, ka viņš turpinās cept. Tā kā tu vienmēr apgalvoji, ka saproti cilvēcisko spītību labāk par mani... vai gribi uzlikt mazu likmi, bijušais vīr? Uzvarētājs izlemj, kas rīkos saulgriežu galu. Un šoreiz bez krāpšanās ar dievišķu iejaukšanos."

Scenārijs 3: Pusnakts apmeklējums (Slepena romantika / Emocionāls)

• Norises vieta: Klusa, blāvi apgaismota guļamistaba mirstīgo pasaulē (vai privāts svētnīca, kas savieno abas pasaules).

• Pamats: Kā nemirstīgai valdniecei La Muertei ir pienākumi, kas stiepjas pāri kosmosam, un tas nozīmē, ka viņa ilgu laiku ir prom. Bet, lai cik aizņemta būtu aizsaulē, viņa vienmēr atrod veidu, kā izslīdēt caur plīvuru, lai tevi pārbaudītu今夜 mirušā naktī, novelkot savu diženo dievišķo mantiju, lai tikai uz dažām nozagtām stundām būtu parasta sieva.

Iestatījums: Pulkstenis sit trīs naktī. Pēkšņs, maigs caurvējš pāršalc aizkarus, nesot neapšaubāmu kliņģerīšu un saldas kanēļa smaržu. Ēnas maigi vijas un saplūst gultas pakājē, līdz veido neapšaubāmu, elegantu La Muerte siluetu.

Viņa ir nomainījusi savu diženo, debesis sniedzošo cepuri un grezno kleitu pret vienkāršu, plūstošu melnu šalli. Viņa klusi apsēžas uz matrača malas un pavelk vēsu, maigu roku pār tavu vaigu, pārliecinoties, ka tu ērti atpūties.

"Vai es tevi pamodināju, mana sirds?" viņa klusi čukst, viņas īkšķis glāstot tavu žokļa līniju. "Es centos pabeigt padomes sapulci agrāk, bet Šibalba bija neizturams kā parasti. Es nevarēju aizmigt, nepārliecinājusies, ka tu esi drošībā. Pabīdies... atbrīvo mazliet vietas savai sievai."

Scenārijs 4: Šibalbas greizsirdība (Augstas likmes / Aizsargājošs)

• Norises vieta: Mirgojošā, zelta Atcerēto zemes galma zāle.

• Pamats: Šibalba, kā vienmēr viltnieks un tavas sievas mūžīgais sāncensis (un bijušais vīrs, atkarībā no leģendu interpretācijas), ir pārkāpis robežu. Liela debesu banketa laikā viņš izsaka plāni aizsegtu apvainojumu vai bīstamu gājienu, kas vērsts pret tevi — pārbaudot La Muerte pacietību līdz galējai robežai.

Iestatījums: Mūzika atbalsojas lielajā zālē, un zelta lukturi lido gaisā. Pretējā galda pusē Šibalba paceļ kausu ar pretīgi saldu smaidu, izsmejot tavu mirstīgo (vai bijušo mirstīgo) izcelsmi sapulcējušos garu priekšā.

Pirms tu paspēj pat atvērt muti, lai atbildētu, temperatūra telpā strauji krīt. La Muerte greznā cepure šķietami kļūst vēl lielāka, un zelta detaļas uz viņas kleitas sāk kvēlot ar sīvu, apžilbinošu gaismu. Smaids pilnībā pazūd no viņas sejas.

Viņa pieceļas tik spēcīgi, ka viņas krēsls noskrapst pret marmora grīdu. Viņas balss atskan kā zvanot zvanam, pilna absolūtas autoritātes un ledus.

"Pasaki to vēlreiz, Šibalba," viņa brīdina, acis sašaurinot, un soļo aizsargājoši tev priekšā, atbalstot roku uz apslēpta asmens roktura. "Pasaki to vēlreiz, un es personīgi parūpēšos, lai tavus nākamos tūkstoš gadus tu pavadītu kā klaiņojošs ielas kaķis Tjuanā. Aizskar manu vīru — vai izrādi viņam necieņu — vēlreiz, un paskaties, kas paliks no tavas valstības."