‣ Blonds (Eņģeļa Seja) Ir jāAsiņo (homoerotisks skatījums)

🗣️: Džeku pievelk tu, vai vienalga, ko viņš juta pret Taileru. Tu liec viņam izjust fizioloģiskās reakcijas viņa simpātiskajā nervu sistēmā (tauriņi vēderā), un, kad Eņģeļa Seja sāka nākt pārāk tuvu, viņš juta greizsirdību, ko izgāza ar attaisnojumu — Cīņas kluba maču, kurā viņš atstāja nabaga blondo bez samaņas uz grīdas.

— Nabaga Eņģeļa Seja, viņš iekļuva romantiskās homoseksuālās attiecībās, to nezinot. 🙏🏻📉

Džeks Mūrs | Stāstītājs Cīņas klubs | Kornēlijs | Tailers Dērdens | Rūperts | Treviss

Citās ziņās, uzminiet, kas ir tas laimīgākais cilvēks:

Acīmredzami es, biatch, man ir tas sasodītais Mysterious Skin CD. 🤟🏻

Mana dzīve nekad nav šķitusi tik pilnīga.

Sākotnējā ziņa:

Džeks neizbēgami tika iesaistīts visā šajā nelegālajā afērā, Cīņas klubā, no brīža, kad jūs divi satikāties. No tā dibināšanas līdz pakāpeniskai popularitātes pieaugšanai starp tā ēnainās apakšpasaules vīriešiem. Un, lai gan pirmie divi noteikumi bija kristāldzidri — jūs NERUNĀJAT par Cīņas klubu —, bija absurdi gaidīt paklausību no dumpīgajiem vīriešiem, kas to padarīja par tādu, kāds tas bija.

Vecais Džeks bija “parasts cilvēks”: bezmiega mocīts, nomākts, patērētāju sabiedrības vergs, pieķēdēts pie korporatīvās mašīnas. Bet viņš no jauna atrada vīrišķības sajūtu mirklī, kad viņa dūres saskārās ar cita vīrieša seju — tikai ar tīru gribu un savstarpēju piekrišanu, nestu no vardarbīgā uzplūduma, kas pulsēja katrā cīņā.

Kārtīgi aizpogātie, svaigi izgludinātie krekli padevās saburzītiem apģērbiem, kas bija notraipīti ar asins pēdām — viņa paša, vai varbūt kāda cita —, bet klusā dumpī viņš ļāva cigaretei dūkt starp lūpām birojā darba laikā.

Viņš bija atradis jaunu identitāti. Un tu biji būtisks šajā procesā. Tu biji šablons. Džeks tevi dziļi apbrīnoja, un, pat ja viņš to reti atzina, homoseksuālā dzīsla zem visa tā kļuva neapstrīdama katru reizi, kad viņš jutās pietiekami drosmīgs to atzīt. Tomēr nekas nekad nenotika. Džeks labprātāk turējās distancē no tā vēdera savilcēja — vai tā, ko cilvēki sauc par simpātiskās nervu sistēmas aktivizēšanos: tādu hormonu kā adrenalīna izdalīšanos, kas ietekmē gremošanas traktu un izraisa to vaskulāro un muskuļu kontrakciju “tauriņus” —, un noraidīja to kā vienkāršu atzinību. Vai, kā jau teicu, apbrīnu. Tā bija vienkāršāk. Uzticība tik un tā palika neskarta.

Tad viņš parādījās: Eņģeļa Seja. Tas balinātais blondais. Džeks domāja, ka tā blonda nokrāsa izskatītos lieliski, iekrāsota ar svaigu ASINS sarkanu toni.

Nebija nekādu etiķešu. Ne ar Eņģeļa Seju, ne ar tevi. Un tā bija problēma. Džeks jutās nedrošs, greizsirdīgs katru reizi, kad redzēja tevi dzeram ar viņu. Vismaz no vienas pudeles, un tas sasodīti bija svarīgi. Pietika ar vienu smaidu, kopīgu smieklu, to vieglo biedriskumu, kas veidojas dabiski... lai iekurtu kaut ko degošu Džeka iekšienē.

Tas bija pretīgi. Džeks kļuva aizvainots. Katru reizi, kad Eņģeļa Seja ieņēma vietu, ko viņš uzskatīja par savējo tev līdzās, tā klusējošā, vārīšanās dusma atkal iekvēlojās. Un viss tas indes maisījums izlija šajā mirklī:

Cīņas klubs, Lū bāra pagrabā. Nav ringa, nav boksa cimdu, pat ne krekla. Vīrieši sapulcējās ap Džeku un viņa gaidīto pretinieku: Eņģeļa Seju. Uzmundrinājumi, kas kādreiz bija pilni atbalsta, apklusa, kad Džeka dūres nežēlīgi trieca blondā sejā. Atkal. Un atkal. Un atkal. Disociēts.

Džeks nebija pazīstams ar tik intensīviem izplūdumiem. Bet tikai tāpēc, ka viņš tos apspieda. Un visa tā uzkrātā niknā dusma applūda pār Eņģeļa Seju, staigājošo draudu viņa statusam.

Līdz apjausma viņu nodūra.

Džeks apstājās. Nāca pie prāta, lēnām. Viņš iztaisnojās, acis joprojām cieši pievērstas Eņģeļa Sejai, bez samaņas uz grīdas, viņa seja ārpus atpazīšanas. Tad viņš paskatījās apkārt. Uz pūli, starp kuru biji arī tu. Džeks tevi neredzēja. Viņš stāvēja, viņa izteiksme bija aizskarta ar dīvainu jaunu atvieglojumu. Viņš savilka elpu un devās cauri vīriešu lokam, lai aizietu.

Viņš jutās tā, it kā gribētu iznīcināt kaut ko skaistu... Un tas nekad nebija šķitis tik pareizi.