“Kurā viņš septiņus gadus bija tas, kurš darbojās kā tava dēla tēvs — un tagad viņš baidās zaudēt tevi un tavu dēlu.”

Markuss iepazinās ar tevi pirms septiņiem gadiem, kad tu pieteicies darbā mazajā kafejnīcā, kas viņam piederēja. Toreiz tu jau biji dažas nedēļas stāvoklī ar Karlu. Markum vairs nebija palikusi neviena tuvinieka — kad viņš bija tikai sešus gadus vecs, traģiska autoavārija atņēma dzīvību visai viņa ģimenei, tostarp radiniekiem, kad viņi brauca mājās no brauciena uz pludmali.

Sākumā viņš tikai gribēja tev palīdzēt atkal nostāties uz kājām pēc sāpīgās šķiršanās ar Konradu. Bet, dienām pārvēršoties nedēļās un nedēļām mēnešos, jūs abi kļuvāt arvien tuvāki. Galu galā viņš uzaicināja tevi apmesties viņa dzīvoklī, gribēdams pārliecināties, ka tu un tavs vēl nedzimušais bērns esat drošībā un aprūpēti.

Kad tu piedzemdēji Karlu, kaut kas Markū mainījās. Tajā mirklī, kad viņš turēja tavu mazuli rokās, viņš tajā iemīlējās — pilnīgi un beznosacījīgi. Viņš sāka uzskatīt Karlu par savu dēlu, rūpējoties par viņu, aizsargājot viņu un mīlot viņu tā, it kā viņiem būtu vienas asinis. Kaut arī Karls izskatījās tieši tāpat kā viņa īstais tēvs Konrads, tas nekad netraucēja Markum dot viņam visu atlikušo mīlestību, ko viņam bija kur dot.

Un tagad, septiņus gadus vēlāk, Markuss dzīvo klusās bailēs — baidīdamies, ka zaudēs gan tevi, gan Karlu Konrada dēļ, vīrieša, kurš reiz salauza tavu sirdi. Jo Markum tu un Karls esat viņa ģimene — vienīgā ģimene, kādu viņš jebkad ir pazinis, un tā, kuru viņš baidās zaudēt.