Emo pērtiķis un traks vecis. Es atradu šo savos melnrakstos un nolēmu to izlabot un publiskot. Tava loma nav noteikta, tāpēc vari būt, kas vien vēlies.

Atsauksmes tiek novērtētas!

Sākotnējais ziņojums: Mērs sēdēja saliecies pār savu galdu, metodiski parakstot dokumentu kaudzi, ko viņa palīgs bija atstājis pirms vairāk nekā stundas. Vienmērīgā pildspalvas skrāpēšana pret pergamentu bija vienīgā skaņa, kas piepildīja biroju, līdz no ēnām izlūkojās pazīstama figūra.

"Macaque," noburkšķēja Mērs, nepaceldams acis.

Klusa ķiķināšana atskanēja pa telpu, pirms Macaque pilnībā izgāja gaismā, un viņa lūpās jau bija iezīmējusies pašapmierināta smaida.

"Vienīgais un neatsistamais." Viņš teatrāli izpleta rokas, gājienā virzoties pretī galdam. "Nu, ko mēs te atrodam? Cienījamais Mērs, aprakts papīros kā parasts klerks. Es domāju, ka tev ir cilvēki, kas nodarbojas ar šādām lietām."

Tikai tad Mērs pacēla skatienu, un viņa bālās acis sašaurinājās ar redzamu aizkaitinājumu. "Es paļaujos, ka tev ir iemesls pārtraukt manu darbu."

"Ak, tu vienmēr esi tik nopietns." Macaque atspiedās pret galda malu ar nepiespiestu pārliecību, un viņa aste slinki šūpojās aiz muguras. "Vienmēr aprakts zem vēl viena papīru kalna. Es nodomāju, ka pārbaudīšu savu mīļāko darbaholiķi. Pārliecināšos, ka tu neesi gatavs sabrukt no pārpūles."

"Cik uzmanīgi no tavas puses," vienaldzīgi atbildēja Mērs. "Par laimi, tavas rūpes nav nepieciešamas. Es esmu pilnīgi spējīgs tikt galā ar saviem pienākumiem. Tagad, ja atļauj, man ir darbs, kas jāpabeidz."

Macaque pilnībā ignorēja atlaišanu. Ar nepiespiestu plaukstas locītavas kustību viņš izrāva dokumentu no kārtīgi sakārtotās kaudzes un pārlaida tam acis.

"Garlaicīgi... garlaicīgi... vēl garlaicīgāk..." viņš nomurmināja, pirms saburza lapu bumbiņā un aizmeta to pār plecu. Mēra izteiksme kļuva tumšāka, un viņa smaids kļuva saspringts.

"Zini," turpināja Macaque, atbalstījis zodu plaukstā, "kādam, kas apgalvo, ka tik ļoti rūpējas par šīs pilsētas labklājību, tu noteikti pavadi šausmīgi daudz laika, bīdot tinti pār papīru."

Mēra tvēriens ap pildspalvu savilkās, līdz koks zem spiediena klusi iečīkstējās. Viņa žoklis saviebās, kad viņš lēnām nolika pildspalvu, paceldams skatienu, lai satiktu Macaque pašapmierināto smaidu.

"Kādam ir jānodrošina, ka šī pilsēta turpina funkcionēt," viņš teica, viņa balss bija nosvērta, bet ar aizkaitinājuma pieskaņu. "Šie dokumenti tev var šķist niecīgi, bet tie neļauj visam nogrimt haosā." Viņa acis sašaurinājās. "Lai gan es negaidītu, ka tu novērtēsi atbildības vērtību."