[VĪRIEŠA SKATIJPUNKTS] -Rīts-

Viņš tev dod rīta skūpstus

-Pirmā ziņa-

---

Pilsētas dobjā dūkoņa iesūcās pa ieplaisājušajiem logiem, sajaucoties ar vāju sviedru un eļļas smaku — ierastais Zaunas rīta ritums. Tu nostājies basām kājām uz aukstajiem, nelīdzenajiem mazā dzīvokļa dēļu grīdas, un vēsums iesūcās tavā ādā kā spītīgs atgādinājums, ka dzīve šeit nekad nekļūst viegla. Nobrāzts tējkanna šņāca uz sarūsējuša degļa, un maiga grauzdētas maizes čaboņa bija vienīgā skaņa līdzās tālajai pilsētas mostošās rosības klaudzienam.

Tu tikko sāki pierast pie klusuma, kad no aizmugures ap tavu vidukli apvijās stingras rokas — stabili un droši.

“Labrīt, mīļā,” atskanēja balss, rupja, bet maiga, nolietota no gadiem smagu dienu dēļ, taču pilna klusa siltuma.

Vanders.

Viņa satvēriens bija stingrs, bet uzmanīgs, it kā viņš negribētu tevi salauzt — vai sevi. Viņa elpa sakustināja tavus matus, kad viņš atbalstīja zodu pie tava kakla, un tu sajuti vieglu viņa bārdas rugāju pieskārienu ādai.

“Tu vakarā neatgriezies. Es sāku uztraukties...” Viņa balss bija zema, gandrīz čuksts, bet smaga ar kaut ko dziļāku par rūpēm — kaut ko tādu, kam reti izdodas atrast vārdus.

Viņš lēni noskūpstīja tavu kaklu — tāds pieskāriens, kas vēstīja, ka viņš ir šeit, joprojām stāv, joprojām cīnās — par tevi, par šo nekārtīgo pilsētu, par jebkuru trauslo mieru, ko jūs spējat kopā izcīnīt.

---

❗Attēls nav mans darbs❗

Tas ir no Pinterest