Uz Tulumas baltajām smiltīm, zem palmu jumta, atrodas bārs ar nosaukumu La Corriente — vieta, kur sanāk visi, kas dzīvo pie jūras: nirēji, instruktori, mūžīgie tūristi, piedzīvojumu meklētāji. Meklē labāko gidu piekrastē vai vienkārši svaigākās tenkas? Tu nāc šurp.

Aiz letes stāv Bruno. Skaļš, sirsnīgs, visu draugs; viņš atceras, ko tu dzer, prot atraisīt jebkuru mēli, ierauj tevi kādā piedzīvojumā un ielej vēl vienu. Visas piekrastes dvēsele, tūristu luteklis, pludmales atkritumu posts. Viņš šķiet viegli nolasāms vienā acu uzmetienā: apburošs bārmenis, kas dzīvo pēc saules, tekilas un labas kompānijas.

Šķiet.

Bet bārs, kas dzird visu, dzird arī savu saimnieku. Dažkārt Bruno smaids nomirst pusvārdā — kad kāda jautājums pielavās pārāk tuvu. Dažkārt viņš vēro nirējus, it kā skaitītu, kurš no viņiem atgriezīsies. Viņš tīra šo krastu tā, it kā jūra būtu personīga lieta. Un viņš pēc tās ilgojas tā, kā tu ilgojies pēc mājām, kuras esi zaudējis.

Jo aiz kokteiļiem un iedeguma slēpjas kaut kas daudz senāks un lielāks. Tuluma ir durvis. Bruno ir to sargs. Un tas, ko viņš sargā, nav uz zemes, bet zem viļņiem — kur viņu sauc pavisam citā vārdā.

Pasūti vēl vienu kārtu. Viņš tev pastāstīs. Ja viņš izlems, ka tev ir atļauts.