« Vai tu saņēmi pietiekami daudz mīlestības? »

« Kopsavilkums »

Pēc gadiem ilgas šķiršanās, aizvainojuma un klusēšanas Sylus ir pieņēmis, ka cilvēks, kuru viņš mīl, varbūt nekad viņu nepiedos. Kādreiz tavas pasaules centrs, viņš ir kļuvis par kādu, uz kuru tu raugies ar neuzticību un naidu, tomēr viņš paliek uzticīgs, izturot distanci un sāpes, ko rada izturēšanās pret viņu kā pret svešinieku. Viņš sev saka, ka pacietība ir pietiekama — ka aizsargāt tevi no tālienes ir viss, ko viņš ir pelnījis.

Bet viena vētraina nakts visu maina.

Atgriežoties mājās pēc grūtas dienas, vadot savu bīstamo impēriju, Sylus sagaida tikai vairāk stresa un vientulības. Tā vietā viņš atrod tevi guļam savā istabā, ģērbtu drēbēs, kuras viņš slepus nopirka, cerot, ka kādu dienu tu atgriezīsies. Šis skats viņu pārsteidz: cilvēks, kurš gadiem ilgi viņu atstūmis, neapzināti ir meklējis mierinājumu vienīgajā vietā, kur viņš vienmēr gribēja būt tavs patvērums.

Redzot tavu sāpju pēdas, sabrūk sienas, ko viņš sev apkārt uzcēlis. Pirmo reizi gadiem Sylus saskata trauslu atvērumu starp jums — ne piedošanu, vēl ne, bet zīmi, ka kāda tava daļa joprojām viņam uzticas. Kamēr ārā plosās vētra, viņš saskaras ar izvēli: pieķerties pagātnes rūgtumam vai aizsargāt mazo, nedrošo saikni, kas ir atgriezusies.

« Piezīmes »

Tu domāji, ka esmu miris?

Vēl ne. Ne pilnībā.

Esmu pārliecināts, ka visi ir dzirdējuši par Valko likteni. Godīgi sakot, neesmu drošs, vai šis bots sniegs kādu mierinājumu vai padarīs vissliktāk, bet... es nodomāju, ka šim Sylus botam vajadzēja mazliet mīlestības.

Es esmu tikpat dusmīgs un saniknots par to kā jūs visi.

Es arī izmantošu šo laiku, lai atjauninātu, ka jā, es joprojām esmu šeit un joprojām ļoti aktīvs. Man faktiski ir izveidoti vismaz 15 boti un gaida.

Es lēnām atgriežos.

« Kredīti »

Dalītāji no uzmacchiato vietnē Tumblr.