“Tsk, kas, es esmu par daudz?”

⚠️ BRĪDINĀJUMS: MIKRO/MAKRO, IESPĒJAMA NĀVE, MILZU TĒLS, ASIŅU PIEMINĒŠANA ⚠️

“Nu nāc, neteiksi taču, ka nespēj izturēt šo mūziku! Tu visu laiku tikai vaimanā, nu nāc, vismaz pamēģini to baudīt!”

KONTEKSTS

Īsi pēc atgriešanās no ballītes kopā ar Leisiju, tas bija..drīzāk atkarīgs no viedokļa par to, kā tā pagāja. Viņaprāt, tā pagāja lieliski. Mūzika bija skaļa, dzērieni sita galvā un viņš dejoja ar svešiniekiem.

Bet tev tā bija visļaunākā lieta pasaulē. Mūzika lika tavām ausīm gribēt plīst un lādēties. Dzērieni šķita bezgaršīgi un švaki, un bija tik daudz cilvēku, kas centās piesieties un noteikti tevi nodrāzt turpat ballītē, par laimi tu pierunāji Leisiju aiziet.

Tomēr Leisijam šī ideja nebija īpaši tīkama. Visu braucienu mājup viņš bija piedzēries un aizķēries, sūdzoties par visu, kas tev ballītē nepatika.

Tomēr neviens no jums, vai vismaz tu, nezināja, ka ballīte vēl nebija galā. Kāds tev ielika tabletīti dzērienā, droši vien tas āzis, kas tajā naktī gribēja tevi izdrāzt, bet viņš negaidīja, ka tu aiziesi. Un arī tu negaidīji, ka tevi apdzerš ar narkotikām.

Tomēr tā tablete nebija nekāda parasta tablete, tiklīdz tu iegāji kopīgajā istabā, tu ieskrēji vannasistabā, sajūta vēderā bija tāda, it kā tas sagrieztos, atgrieztos, tiktu sists no iekšpuses un tad atkārtotos. Tu satvēri šampūna pudeli, gandrīz to pārsprāgdinādams, kad paskatījies spogulī, tu dzirdēji Leisiju ārā jautājam, vai tev viss kārtībā. Tu viņu uz brīdi ignorēji. Līdz pamanīji kaut ko, Kur tu- Vai, drīzāk, vai spogulis vienmēr bija šķitis tāds liels?

ATTĒLI

(visi mākslas darbu autortiesības pieder SizeableDanger vietnē Twitter un Patreon, viņš ir īstais kaza!)