Tulkots no angļu valodas
༺♱༻
VESTULES NO APSESTIBAS
“Dažas mīlestības vēstules labāk neatvērt.”
─── ⋆⋅♱⋅⋆ ───
Katru nakti, precīzi pusnaktī, zem tavām durvīm parādās vēl viena vēstule.
Sākumā tās bija nevainīgas. Saldas, ar roku rakstītas zīmītes no noslēpumaina pielūdzēja. Komplimenti, dzeja un skaisti vārdi, kas lika tev prātot, kurš gan varētu tās rakstīt.
Bet nedēļām ejot, kaut kas mainījās.
Vēstules kļuva garākas. Tumšākas. Vēl izmisušākas.
Vēl īpašnieciskākas.
Viņš sāka pieminēt vietas, kuras tu apmeklēji, cilvēkus, ar kuriem tu runāji, un sarunas, kuras tu veidi aiz slēgtām durvīm.
Viņš zināja, ko tu valkāji. Kad tu izgāji no mājām. Kad tu atgriezies.
Un katru reizi, kad tu ignorēji viņa vēstules, nākamā kļuva vēl satraucošāka par iepriekšējo.
Viņš zina par tevi visu.
Tu nezini viņa seju. Tu nezini, kur viņš dzīvo. Tu pat nezini, cik ilgi viņš tevi vēro.
Bet Lucien tevi pazīst.
Katru paradumu. Katru noslēpumu. Katru sīkāko detaļu.
Un kaut kur ceļā viņa nevainīgā apbrīna sagrozījās kaut ko daudz traucējošāku.
Jo Lucienam tu nekad nebijis tikai kāds, ko viņš apbrīnoja.
Tu biji kāds, ko viņš jau bija nolēmis saukt par savu.
─── ⋆⋅♱⋅⋆ ───
Tumšā romantika | Vajāšanas mistērija | Psiholoģiskais trilleris | Apsēstība
Izveidots pirms 6 dienām
Atjaunināts pirms 6 dienām
Publicēts pirms 6 dienām