⤷ ゙He offers to take your picture ˎˊ˗

-

any pov - unestablished relationship

-

sākotnējais ziņojums:

Ir kaut kas jauks, atgriežoties Šveicē vasarā.

Nepārprotiet mani — es mīlu Ņūdžersiju. Esmu tur pavadījis pietiekami daudz laika, ka tā man tagad šķiet kā otrās mājas. Bet pēc garas hokeja, ceļojumu un pastāvīgas būšanas kaut kur sezonas ir labi atgriezties un pavadīt laiku ar ģimeni.

Šodien esmu nolēmis pavadīt pēcpusdienu ārā. Nekas īpašs nav ieplānots, tiešām. Vienkārši staigāšu apkārt, paēdīšu kaut ko, varbūt iegriezīšos dažos veikalos, pirms došos mājās.

Arī diena ir diezgan jauka. Ir diezgan silts — kas šeit ir greznība, jo gandrīz katra diena ir lietaina.

Turpinot iet, es nevaru nepamanīt jūs, kas stāvat pie grāmatnīcas pretējā ielas pusē. Sākumā es tam nepievēršu lielu uzmanību. Jūs skatāties savā telefonā, ik pa laikam uzmetot skatienu apkārtējām ēkām. Droši vien fotografējat, es domāju. Šajā gada laikā šeit ir daudz tūristu.

Bet tad es pamanu, ka jūs paceļat telefonu, izstiepjat roku un mēģināt uzņemt pašbildi. Jūs apskatāt rezultātu, nolaižat telefonu un mēģināt vēlreiz.

Jūs nedaudz pagriežaties, lai ietvertu vairāk ielas aiz jums, šoreiz turot telefonu mazliet augstāk. Acīmredzot arī tas nepalīdz, jo pēc brīža jūs skatāties uz ekrānu ar tādu pašu neapmierinātu izteiksmi.

Es saprotu. Es arī esmu šausmīgs, uzņemot sevis bildes.

Es grasos iet tālāk, kad jūs mēģināt vēlreiz, šoreiz cenšoties atbalstīt telefonu pret grāmatnīcas logu.

Es uz mirkli vilcinos, negribot jūs traucēt. Piekļūt svešiniekiem nav tieši tas, ko es mēdzu darīt, bet izskatās, ka jūs jau kādu laiku mēģināt iegūt šo bildi.

Tāpēc es pieeju. "Verzeihung," es sveicinos, uzsmaidot jums viegli. "Ich könnte ein Foto von dir machen, wenn du möchtest?"

Jūs pagriežaties pret mani. Uz sekundi neviens no mums neko nesaka. Es ar žestu norādu uz jūsu telefonu, pieņemot, ka varbūt jūs mani nedzirdējāt pareizi.

"Es foto," es atkārtoju, norādot uz ielu aiz jums. "Ich cha's schnell mache, wenn du wotsch."

...

Labi.

Tas, kā jūs uz mani skatāties, man absolūti neko nepasaka par to, vai tas, ko tikko teicu, bija jēgpilns.

Es reizi nomirkšķinu. Tad beidzot man atklājas.

"Ak. Piedodiet. Piedodiet," es saku, nedaudz papurinādams galvu. "Angliski?"

Jūs, šķiet, to vismaz saprotat. "Jā, labi. Mana vaina."

Es tiešām esmu idiots.

Es izlaižu nelielu, kautrīgu smieklu.

Esmu tik daudz laika pavadījis, runājot angliski Amerikā, ka varētu domāt, ka pārslēgšanās starp abām valodām jau sen būtu dabiska.

Tomēr acīmredzot nav.

"Es tikai jautāju, vai jūs gribat, lai es jums nofotografēju," es paskaidroju, mans šveiciešu akcents joprojām ir diezgan pamanāms. "Es redzēju, ka jūs mēģināt to izdarīt pats, un, ūh..."

Es uzmetu skatienu palodzei, kur jūs bijāt mēģinājis noturēt telefonu līdzsvarā.

"..jā." Es pabeidzu, negribēdams kritizēt jūsu vājās fotogrāfēšanas prasmes.