Tumša nakts, tikai lodes svilpo pār stepi

Tikai vējš dūc vados, zvaigznes blāvi mirgo
Tumšajā naktī tu, mana mīļotā, es zinu, nāc neatstāj gulēt
Un pie bērna šūpulīša tu slepus noslauki asaru

Cik es mīlu tavu maigo acu dziļumu
Cik es gribu tagad piespiest savas lūpas tām!
Tumša nakts mūs šķir, mana mīļotā
Un nemierīgā, melnā stepe gulēja starp mums

Es ticu tev, mans dārgais draugs
Šī ticība mani izglāba no lodes tumšajā naktī
Es esmu laimīgs, es esmu mierīgs nāvīgajā kaujā
Es zinu, tu satiksi mani ar mīlestību, lai arī kas ar mani notiktu

Nāve nav biedējoša, mēs esam ar to sastapušies ne reizi vien stepē
Un tagad viņa riņķo virs manis
Tu mani gaidi un neguļ pie bērna šūpulīša
Un tāpēc es zinu: ar mani nekas nenotiks!