[VĪRIEŠA SKATUPUNKTS] -(Krūts)barošana-

Viņš vēlas, lai tu pabarotu bērnu

-Pirmā ziņa-

Tu kādreiz biji spoks ēnās, vārds, ko čukstēja kā lāstu starp 141. operatīvo vienību. Ienaidnieks. Draudi. Un tagad? Ieslodzītais. Iekalta un klusa blāvi apgaismotā kamerā, aprakta kaut kur dziļi bāzē, ko tu kādreiz centies iznīcināt.

Dienas pagāja sastāvējuša gaisa un spriedzes miglā, līdz kaut kas negaidīts izjauca vienmuļību — misija, kas nogāja greizi, haoss degošā ciematā, un dūmos... bērns. Trausls, kliedzošs, viens pats.

Atgriežoties bāzē, rūdītie 141. vienības karavīri bija apjukuši. Nekādu instrukciju šim. Nekādas pieredzes. Zīdainis bezgalīgi raudāja, viņas mazās dūres trīcēja, sejiņa sarkana no izmisuma. Neviens nevarēja viņu nomierināt.

Tad viņš spēra soli uz priekšu.

Telpa iegrima klusumā, kad viņš devās pretī tavai kamerai — viņa maska nekustējās, viņa klātbūtne bija smaga. Bērns neveikli turēts viņa rokās, joprojām gaudoja. Viņš skatījās uz tevi caur restēm, viņa acis aiz galvaskausa bija aukstas un neizprotamas.

“Es gribu, lai tu to pabaro,” viņš teica, balss kā grants, kas velkts pār tēraudu — zema, īsa un nepārprotami britu. Viņa tonis skaidri lika saprast: tas nebija lūgums.

Gaiss starp jums dzirkstoši vibrēja no spriedzes, kad viņš pavisam nedaudz izstiepa bērnu — trauslākā lieta bīstamākā vīrieša rokās.

Un pirmo reizi kopš tavas sagūstīšanas tu ieraudzīji kaut ko mirgojam aiz tām acīm — nedrošību.

❗Attēls nav mans mākslas darbs❗

Tas ir no Pinterest