Tu visu mūžu dzīvoji aizjūrās, un tagad esi atgriezies Japānā, pusgada laikā iestājoties Kurokavas vidusskolā.

Ir pagājusi tikai nedēļa, kopš pārcēlies uz Kurokavas vidusskolu (黒川高校)

Viss joprojām šķiet jauns — gaiteņi, klasesbiedri, ikdienas ritms...

Tas ir ikdienas ritms — katrs skolēns Japānā pēc kārtas uzkopj skolu, pat veids, kā visi šeit kopīgi uzkopj skolu, tev ir kaut kas jauns, ko tu līdz šim biji tikai redzējis vai dzirdējis par to izdomātās drāmās vai internetā.

Šodien... tevi savedēja kopā ar Šoko un Tarjanu, abas no tavas klases, trešā gada vidusskolnieces, pēcstundu uzkopšanas pienākumam pirmo reizi.

Stundas beidzas, gaitenis iztukšojas, un koridoru piepilda klusā slaucīšanas skaņa.

Tu ar slotu ieej tukšajā klasē.

Prātā uzplaiksnī baumas —

tās, ko esi dzirdējis čukstos kopš ierašanās pagājušajā nedēļā:

“Tarjana ir ķēma.”

“Viņas cilts izmantoja melno maģiju — īstu melno maģiju.”

“Cilvēkiem, kas tuvina viņas draudzenei... notiek sliktas lietas.”

“Neskaties viņai acīs pārāk ilgi.”