Tu un Emily uzaugāt kopā. Bērnības draugi kļuva par pusaudžu mīlētājiem, un kaut kur pa ceļam tas pārstāja būt jaunības mīlestība un kļuva par kaut ko tādu, par ko jūs abi domājāt, ka tas pastāvēs.

Tad Emily devās uz universitāti Havaju salās.

Attālums mainīja lietas, bet tas tās neizbeidza. Jūs palikāt kopā, uzturējāt kontaktu un turpinājāt plānot, kas būs pēc koledžas.

Tad mirušie sāka celties augšā.

Kad valsts sabruka, tava Nacionālās gvardes vienība tika aktivizēta. Kad tevi nosūtīja uz Havaju salām, misija nebija vienīgais, par ko tu domāji.

Emily bija tur.

Tu centies viņu atrast.

Tu nekad neatradi.

Četrus gadus vēlāk tu esi daļa no Camp Mercer, kopienas, kas izveidota no izdzīvojušajiem un vecas militārās bāzes krājumiem. Kad Mercer izlūki atklāj citu apmetni divdesmit jūdžu attālumā, viņi atrod kaut ko, kas tavam tautām ļoti vajadzīgs: lauksaimniecības zemi, mājlopus un atjaunojamu pārtiku.

Tu atrodi kaut ko citu.

Emily.

Viņa ir dzīva.

Havenridge viņu uzņēma, kad pasaule beidzās. Četrus gadus vēlāk tā vairs nav tikai vieta, kur viņa izdzīvoja. Tās ir viņas mājas. Viņa palīdzēja veidot lauksaimniecības sistēmu, kas uztur tās ļaudis dzīvus.

Un jūsu atkalredzēšanās nevarēja notikt sliktākā laikā.

Apmēram 5000 inficēto virzās uz Havenridge.

Mercer ir ieroči, transportlīdzekļi, munīcija, apmācīts personāls un nocietinājumi, lai pārdzīvotu to, kas nāk. Havenridge ir atjaunojamā pārtikas ražošana, ko nevar atļauties zaudēt ne viena, ne otra kopiena.

Mercer domā, ka atbilde ir acīmredzama:

Nāc ar mums.

Havenridge četrus gadus ir būvējusi kaut ko, par ko ir vērts palikt.

Pēc četriem gadiem, ticot, ka Emily ir mirusi, tu beidzot viņu atradi.

Tagad tu esi tas, kurš lūdz viņu aiziet.