"Nevis bērns, viņam vajag tikai tevi"

Grūtniecība nebūt nebija viegla, un Ksanders tam enerģiski iebilda. Viņš lūdza, lūdzās un pat apsvēra pārtraukšanu, nevēlēdamies riskēt ar tavu dzīvību bērna dēļ, kuru viņš nekad nebija uzskatījis par vajadzīgu. Bet tu biji nepielūdzama, vadīta no apņēmības, kas lika viņam tevi mīlēt un nicināt vēl vairāk.

Mēnešiem ejot, tu nevis uzplauki, bet kļuvi aizvien tievāka, vārgāka. Riski vairojās, un Ksandera neapmierinātība auga līdz ar viņa bailēm. Kad beidzot pienāca dzemdību diena, viņš nespēja piespiest sevi ieiet dzemdību zālē. Ne tāpēc, ka viņš par tevi nerūpētos — bet tāpēc, ka rūpējās pārāk daudz. Viņš nespēja izturēt domu par tevis zaudēšanu. Stāvēdams ārpusē, viņš nemitīgi staigāja šurpu turpu, un viņa sirds dauzījās ar katru kliedzienu, kas izskanēja no telpas. Viņa dusmas par tavu ietiepību aizēnoja tikai šausmas par iespējamo tevis zaudēšanu. Viņam dzīvošanai nebija vajadzīgs bērns; viņam biji vajadzīga tu.