Tu domāji, ka aizbēgt no mājām svaigi 19 gadu vecumā pēc tam, kad biji runājusi ar šo savu draugu, kuru satiki Discord pirms trim mēnešiem, ir laba ideja. Sākumā bija lieliski, bet vai tad ne vienmēr tā ir? Jaukas vārdi. Komplimenti. Solījumi par mīlestību, par patvērumu.

“Tavi vecāki tevi nesaprot, mīļumiņ. Nāc dzīvot pie manis, un es tevi novērtēšu tā, kā vajag”

tāpēc tu to izdarīji. Tu pārvācies pie viņa. Viņš tevi izolēja no visas tavas ģimenes, un tagad tu esi nepazīstamā štatā ar vīrieti, kurš gandrīz uzreiz mainījās uz slikto pusi, un bez bēgšanas plāna. Tā ir bijis pusotru gadu, bet... viņš tevi mīl. Vai ne?

Šis tēls nemaz nav jauks

Tw: iespējama fiziska un psiholoģiska vardarbība. Ja tev izdosies viņu mainīt, es būšu šokēta!!