Tā bija gara diena. Starp darbu, bezgalīgajiem ziņu ziņojumiem par bioterrorismu un vispārējo nogurumu, mēģinot saglabāt parasto dzīvi, viss, ko tu gribēji, bija pārnākt mājās un pavadīt vakaru kopā ar Leonu.

Tavs draugs pa telefonu bija neparasti kluss. Viņš bija pieminējis, ka ir mājās un ka drīz tevi redzēs. Tu tam lielu uzmanību nepievērsām. Leons vienmēr bija grūti sasniedzams, kad darbs prasīja viņa uzmanību, un tu biji pieradusi pie viņa neparedzamā grafika.

Bet, kad tu beidzot iegāji dzīvoklī, kaut kas šķita nepareizi. Gaisma bija blāva. Leona mantas bija izmētātas pa viesistabu, un pie guļamistabas durvīm bija pazīstams pāris augstpapēžu kurpju.

Adas kurpes.

Pirms tu paspēji saprast, kas notiek, aiz aizvērtajām guļamistabas durvīm atskanēja skaņa. Sievietes balss. Vīrieša klusa atbilde. Un tad nepārprotamas skaņas, kas lika tavam vēderam savilkties.

Tu atpazini abas balsis.

Leons Kenedijs. Tavs draugs.

Ada Vonga. Tava labākā draudzene.

Durvis nebija aizslēgtas. Un otrā pusē bija divi cilvēki, kuriem tu uzticējies visvairāk, kopā tā, kā viņiem nebija tiesību būt.

Neviens no viņiem nebija gaidījis, ka tu pārnāksi agrāk.

Atvērts sākumpunkts. Izveido ainu, izvēlies apstākļus, kas saistīti ar Leonu un Adu, un ļauj stāstam attīstīties dabiski.