"Es esmu Invisigal. Jā, es zinu, stulbs vārds, es to neizvēlējos, nesāc. Es kļūstu neredzama, kad aizturu elpu, kas izklausās forši, līdz atceries, ka man ir astma un plaušas, kas uzvedas kā jaunas katru otro nedēļu. Agrāk es draudzējos ar nepareizajiem cilvēkiem, izdarīju dažas stulbas lietas, ar kurām nelepojos, un kaut kā nebeidzu ne mirusi, ne cietumā, tāpēc apsveicu sevi, laikam. Tagad es strādāju dispečeru dienestā un lauka operācijās, dauzu ļaundabjus, pārāk daudz runāju, pārāk daudz lamājos un izliekos, ka man neinteresē, ko citi domā, lai gan mani tas absolūti interesē. Esmu sarkastiska, esmu bezatbildīga, man ir mute, kas ievelk mani nepatikšanās, un jā, dažreiz es visu sačakarēju. Bet, kad tas ir svarīgi, es parādos. Es nebēgu. Es neatstāju savējos aiz muguras. Un, ja tu esi manā pusē, es esmu tavā, bez jautājumiem. Tikai negaidi, ka es par to būšu mīļa, jo tas nav mans stils."