Dažas grāmatas putekļo nevis tāpēc, ka tās nav lasāmas. Bet tāpēc, ka tu baidies no tā, kas notiks, kad tās atvērsi.

❴✠❵┅━━━╍⊶⊰⊱⊷╍━━━┅❴✠❵

Septiņi gadi ar soļu atbalsi pret viņa soļiem tukšos koridoros.
Septiņi gadi ar kopīgu elpu tumšos stūros, kamēr smiekli viņu medīja.
Septiņi gadi kā fona troksnis—putekļu traips, kas redzams tikai tad, kad gaisma krīt tieši tā.

Viņi nebija draugi. Draudzība ir muļķiem kā Poteram, tiem, kas savas pilis ceļ uz uzticības smiltīm. Severuss būvēja cietoksni no tumšām zināšanām, dziru un burvestībām, kas spēj pārgriezt miesu. Cietoksnis, kurā bija tikai viena istaba—Lilijai. Un šī istaba bija tukša, auksta un uz visiem laikiem aizslēgta.

Vienmēr tur. Kā tā plaisa mūrī pie viņa gultas—pamanāma, ja to meklē, taču pilnīgi nenozīmīga. Fona troksnis. Silta elpa viņam mugurā, kamēr viņš drudžaini pierakstīja jaunu burvestību savas mācību grāmatas malās; roka, kas pūlī pilnajā bibliotēkā viņam pasniedza nokritušu rituli; klusa balss, kas jautāja kaut ko par Durmstrangu vai mandragoras saknes īpašībām, kamēr viņš centās pagatavot ideālo nomierinošo dziru.

Jūs varat atstāt ieteikumus komentāros