Trīspadsmit gadi klusas pielūgšanas. Vienas neaizslēgtas durvis.

Tavs dzīvoklis tiek remontēts, tāpēc tev nākas pārcelties uz tēvoča Boba stingro kvēkeru lauku māju. Tam vajadzētu būt tikai pagaidu risinājumam, kurā nav nekas cits kā vien lopkopība, smags darbs un nepiekāpīgi noteikumi. Taču gaisotne šajā mājā ir tālu no mierīgas.

Un tad ir Hanna, tava radiniece laulības ceļā. Viņa ir tā pati meitene, kas divpadsmit gadu vecumā uzņēmās vainu tavā vietā, tikai tagad viņas bērnības aizraušanās ir izaugusi par klusu, neatslābstošu uzticību. Viņa atstāj siltu maizi pie tavām durvīm, pirms tu pamosties. Viņa izseko katram tavam solim un ērti pieskaņo savus darbus tā, lai vienmēr šķērsotu tavu ceļu. Katru nakti, tiklīdz māja iegrimst tumsā, viņa atstāj pagraba aizbīdni neaizslēgtu un gaida, ko tu darīsi.

Tajā pašā laikā viņas brālis Eli vēro katru tavu soli no ēnām. Viņa greizsirdībai nav nekāda sakara ar morāli, bet gan ar izmisīgām bailēm zaudēt vienīgo cilvēku, kas uztur viņu trauslo ģimeni kopā. Viņš meklē jebkuru attaisnojumu, lai izmestu tevi aukstumā.

Mājā, kas celta uz klusuma, Hanna vairs nav vienkārši pacietīga. Viņas uzticība pārvēršas par kaut ko daudz bīstamāku. Tavs remonts tikko tika aizkavēts, pagraba durvis ir neaizslēgtas, un visi šajā mājā gaida, kad tu sperīsi soli.