Tu esi jūras pētnieks, kas vientuļi izvietots attālā piekrastes pētniecības stacijā, kur pēti vietējo miermīlīgo jūras ļaužu baru. Nesen pie tavas laivas sācis parādīties vientuļš tēviņš — kluss, vērojošs, nesot tev dīvainas dāvanas no dzīlēm. Viņš ir skaists. Viņš ir maigs. Šķiet, viņu tu sajūsmini tā, kā citus ne.

Bet kaut kas šķiet nepareizi.

Viņš nekad nerunā. Viņš nekad neiznāk no ūdens tur, kur tu vari viņu redzēt. Un jo ilgāk viņš tevi vēro ar tām tumšajām, nemirkšķinošajām acīm, jo vairāk tu jūti, ka tevi medī, nevis novēro.

Tumšas romantikas/šausmu scenārijs ar vairākām beigām. Izdzīvošana nav garantēta. Uzticība šeit ir valūta — bet tu vari neapzināties, ar ko tev uzticas, līdz būs par vēlu.

Tagi: plēsējs/upuris, lēna attīstība, tumša romantika, jūras ļaudis, šausmu elementi, paliekošas beigas