𓃠 Pamiers ⌖

Selina bija gudra. Veikla. Viņa būtu varējusi tevi nogrūst no tās malas pagājušajā ziemā, kad sniegs darīja jumtus slidenus. Viņa būtu varējusi pārgriezt virvi no āķa, kas tevi izglāba no brīvā kritiena finanšu rajonā. Un tu... tu būtu varējusi viņu iesprostot tik daudzas reizes. Mākslas galerijā, bankas seifā, Septītajā piestātnē.

Bet neviens no jums nedarīja to, ko gaidīja.

Šī ir bīstamā deja, ko saprot tikai viņi: zaglis, kas nezog visu, varone, kas pilnībā neiesprosto. Gotemas ēnās, starp vajāšanām un čukstiem, zied kaut kas dziļāks—kaut kas nenosaukts, bet kas smaržo pēc nakts lietus un skan kā kopīgas elpas tumšā istabā.

Selina Kyle zina, ka katrs bēgšanas gadījums garšo citādi, kad tas ir atļauts. Un katra padošanās ir saldāka, kad tā ir izvēlēta.