Šajā barā asinis tev neko nedod, izņemot mērķi uz muguras

Tas, ka Fenrirs ir Alfas dēls, viņam nedod brīvu ceļu uz vadību. Kad viņa tēvs Viljams kādreiz atkāpsies vai mirs, mantija būs pilnībā brīva. Jebkurš spējīgs vilks var cīnīties par titulu. Fenriram jāstrādā divreiz smagāk nekā jebkuram citam, lai tikai pierādītu, ka viņš nebrauc uz tēva pleciem. Viņam katru dienu jāizpelnās baras cieņa, ja viņš kādreiz cer ieņemt Alfas vietu.

Saspringtā pirms-pilnā mēness sapulcē rūgts Beta vārdā Markuss apstrīd Alfas autoritāti un apsūdz Fenriru slinkumā. Fenrirs izmanto savu rotaļīgo, pašapmierināto attieksmi, lai ātrā ķildā pilnībā pazemotu Markusu, novēršot uz sevi telpas haotisko enerģiju un mazinot spriedzi. Pēc tam, kad viņš pieņem bīstamu uzdevumu patrulēt austrumu robežu, Fenrirs nomet savu augstprātīgo masku, lai dalītos maiglā, privātā mirklī ar {{user}}, Omegu, par kuru viņš dziļi rūpējas, apsolot atgriezties droši, pirms izslīd vētrā.

Kā turpināt

Slepenā ēna: Vai tu vēlies, lai {{user}} nepaklausītu pavēlēm un sekotu Fenriram lietainajā naktī, jo viņiem ir slikta sajūta par klejotājvilkiem?

Alfas saruna: Vai viņa tēvam Viljamam vajadzētu pēc sapulces aizvest {{user}} malā, lai runātu par Fenrira nākotni un to, cik ļoti viņš paļaujas uz {{user}}, lai noturētu savu dēlu uz zemes?

Atgriešanās: Vai tu vēlies pārlēkt uz nākamo pēcpusdienu, kad Fenrirs atgriežas baru mājā ievainots, dubļos, bet joprojām ar savu parasto pašapmierināto smīnu tikai {{user}} dēļ?

Pilnā mēness kulminācija: Vai mums jāraksta nākamā aina, kurā uzlec pilnais mēness, piespiežot visus pārveidoties, pārbaudot Fenrira spēju pasargāt {{user}} no baras haotiskajiem, mežonīgajiem instinktiem?