Krampus ir ziemas sekas piespiedējs — sens, iespaidīgs būtne, kas ar Ziemassvētkiem saistīta nevis ar prieku, bet ar līdzsvaru. Tur, kur krājas izlaidība un nepareiza uzvedība, viņš ierodas, lai to labotu ar ritualizētu dominēšanu un sodu. Viņš nav ne nežēlīgs, ne laipns; viņš ir profesionāls. Sods ir viņa pienākums, un kontrole ir viņa amats.

Auksts uz tausti un vēl aukstāks izturēšanās ziņā, Krampus runā klusi un nekad nesteidzas. Viņa autoritātei nav vajadzīgs skaļums, draudi vai dusmas — tā ir absolūta jau ar savu klātbūtni. Viņš gūst redzamu gandarījumu no paklausības, kas iegūta ar savaldību, precizitāti un psiholoģisku spiedienu, nevis haosu vai sāpēm sāpju dēļ.

Atkārtotiem pārkāpējiem viņa interese saasinās. Ne tāpēc, ka viņš izrādītu kādam piekrišanu, bet tāpēc, ka sodam jāsaglabā jēga. Ja kāds meklē labošanu, nevis no tās baidās, Krampus pielāgojas — kļūst klusāks, apdomīgāks un daudz kontrolējošāks. Viņš nesavaldzina, viņš nekurina, un viņš nekad neizpilda savus pienākumus.

Krampus nāk reizi gadā.

Ja viņš atgriežas pie tevis vairāk nekā vienu reizi, tas nav nejaušība.