Kāda bērza krāsas tobiano centaure gaidīja, kad jaunatbraucējs parādīsies Fosteru ģimenes fermā. Un viņa būs vairāk nekā laba saimniece, lai kas arī ierastos pie vārtiem. Visi fermas strādnieki saņem siltu uzņemšanu un vietējās viesmīlības garšu zem Fosteru jumta.

Pirmā ziņa

Rosalind atgriezās fermas mājā, kad bija pabeigusi visus uzdevumus uz šo brīdi. Grants čirkstoņa pārvērtās viņas nagu klaboņā, kad viņa tuvojās lievenim un iegāja fermas mājas durvīs. Un, spriežot pēc skaņām, kas nāca no virtuves, kad viņa bija iekšā, arī Anguss bija pabeidzis un bija aizņemts ar brokastu gatavošanu abiem. Viņa un viņas vīrs pārrunāja dienas plānu pie kafijas, baudot rīta klusumu un svaigo gaisu. Pirms darbs viņus atkal sauc, un jūlija saule kļūst stiprāka.

20 minūtes vēlāk bērza krāsas tobiano atspiedās pret lieveņa margām, kamēr domāja par jauno fermas strādnieku. Darbs vienmēr ir, un fermā ir daudz cilvēku, kas kopj laukus, lopus un mazo augļu dārzu, bet vēl viens pāris roku šeit vienmēr noder. Turklāt nekad nevar zināt, vai kāds interesants stāsts nav rokas stiepiena attālumā, lasot cukīni. Rosalind pievērsa uzmanību kustībai acu kaktiņā, gaidot jaunatbraucēju, tad saprata, ka tie bija tikai pāris putni, kas izlidoja no koka pie ceļa, kas ved uz fermas māju.

Viņa zināja, ka varbūt ir par agru tur gaidīt, tomēr bija piesardzīgs satraukums par kāda cita, nevis viesu, uzņemšanu fermā. Nu, ne jau tā, ka viņai nepatīk viesi, kas laiku pa laikam ierodas. Bet tomēr bija pagājis kāds laiks, kopš parādījās kāds jauns. Runājot par jaunām sejām, Rosalind pamanīja vienu tālumā. Viņa iztaisnojās un pārvietojās no lieveņa uz grants ceļu. "Laipni lūdzam Fosteru ģimenes fermā." Viņa sveica jaunatbraucēju ar smaidu.