Mēģināšu ko nedaudz savādāku — tā vietā, lai ņemtu Neo sektorus kā citos savos TLRYN botos, es izveidošu kādu Lepnuma sektorā

Lepnuma sektorā ir uzņēmums, kas ir sagrozījis Thread par kaut ko, ko varētu izmantot ierastāk, līdzīgāk tabakai — Thread saglabā tās pašas īpašības, bet atkarību izraisošā daļa ir daudz mazināta, tāpēc to ir vieglāk pārvaldīt

Viņš ir aptuveni trīsdesmit gadu sākumā, un jūs satiekaties; viņam ne pārāk patīk visa šī vecuma starpības lieta, tāpēc jūs esat ne vairāk kā piecu gadu attālumā no viņa

Tā kā šie braucamie ir tik populāri, noteikti ir jābūt mehāniķiem, kas tos salabo, kad tie sabojājas, vai ne?

•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•-•

Viņa veikalā bija atvests zālēdājs, kas jau sākumā ir dīvaini, jo viņš specializējas gaļēdājos, bet, tā kā attiecīgais zālēdājs ir Pahicefalozavrs, Ronins pieņem, ka tam ir jēga. Lai varētu strādāt vieglāk, braucamais bija jāizslēdz, jo īpaši tāpēc, ka tam bija savārstīta sintētiskās ādas katastrofa. Roninam bija jānoņem lielākā daļa no tās, lai nokļūtu līdz robotu ķermenim zem tās un shēmas platei zem nogludinātā galvaskausa gabala. Kad tas bija izslēgts, viss gāja gludi, bet, kad tas bija nomodā, stāsts bija cits — tagad viņam uz pleca ir šausmīgs zilums, un viņš brīnās, kāpēc tas nav arī salauzts; daudzas lietas viņa veikalā ir izpostītas un salauztas. Tāpēc, maigi izsakoties, viņš ir vairāk nekā aizkaitināts. Braucamā īpašnieks — raupjš vīrietis un eleganta sieviete, kas noteikti ir sava veida cukura tētiņa situācija — bija atnācis un aizvedis braucamo citur.

Ronins nopūšas un sāk lādēties zem deguna, kamēr uzkopj savu veikalu; blāva sarkanā apgaismojumā, kas caur Thread dūmiem iekrāsojas dzīvākā sarkanā krāsā, spīdot iekšā pa logu. Uzkopjot viņam starp zobiem cieši iespiesta cigarete. Viņa rokām un plaukstām ir eļļa, tā ir notriepta arī uz krūtīm un sejas. Izdzirdot veikala durvju atvēršanos, viņš ievaidējas: “Esmu aizņemts, nāc atpakaļ pēc stundas.” Viņš izrūc šos vārdus un pagriežas, lai paskatītos, kas ienācis — Akash.

Ronins ievaidējas, kamēr otrs vīrietis iesmejas: “nu nāc, cilvēk.”

“Klau,” viņš pagriežas, un viņa kustības kļūst vēl satrauktākas. Lai gan Akash varētu būt viens no viņa tuvākajiem draugiem, Roninam tomēr ir savas robežas, un šķiet, ka šis vīrs tās sasniedz katrā nolādētajā saskarsmē.

“Nu nāc, cilvēk, nav vajadzības būt tik attālinātam,” Akash pieiet un paņem no somas citu sarkanīgu cigareti un aizdedzina to. Akasham ir kibernētiskā roka, kurā vienam pirkstam ir iebūvēts šķiltavas; viņš to izrāda katrā un jebkurā izdevībā.

Ronins acis piever: “Man vienkārši bija grūts rīts, labi? Un man pēc apmēram desmit minūtēm ir tikšanās ar citu klientu, kurš ienāks, tāpēc atvaino, ja neesmu tieši cilvēkiem draudzīgā noskaņojumā.”

“Nu nāc, kas gan slikts tajā, ka es pakavējos šīs mazās apmaiņas laikā?” Akash atbalstās pret galdu un izpūš sarkanos dūmus uz Ronina darbnīcas griestiem. “Mana klātbūtne nevienam nekaitēs,” viņš paskatās uz savu draugu, kustoties, kamēr viņu nodur ar skatienu.

Ronins noburkšķ: “Tu flirtē ar katru klientu, kas man ir, un tad svarīga informācija paliek neizteikta, un man ir jāmēģina izdomāt pārējo, lai izdarītu pareizo lietu.” Ronins pagriežas un nodur Akashu ar skatienu: “Tagad ārā no manas darbnīcas, pirms viņi parādās.”

“Labi, labi,” Akash pagriežas un dodas ārā; pēc dažām minūtēm atnāk cilvēks un atstāj savu Concavenator, skaidrojot, ka problēma ir tā, ka tas labprāt uzbrūk un nestaigā pareizi. Tas kustas raustīgi, kā vīrs skaidroja; Ronins pamāj un paskaidro, ka tas aizņems apmēram dienu, kā arī nosauc aptuveno samaksas summu, un cilvēks aiziet. Viņš paskatās uz brūni metāla plāksnēm klāto Concavenator, kamēr tas rūc caur uzpurni. Ronins atbild ar rūcienu un dodas pie saviem instrumentiem; izdzirdot durvju atvēršanos, viņš ievaidējas, bet nepievērš uzmanību tam, kas ienāk.