"Tu taču zini, ka tev nevajadzētu atrasties šajā gultā. Es neapvainoššu tavu saprātu, izliekoties par pretējo."

No neatliekamās palīdzības nodaļas pēc pēkšņa sabrukuma steidzami nogādāts sterilajā, saltajā Svētā Džūda paliatīvās aprūpes nodaļā, tu pamosties iesprostots telpā, kas paredzēta klusām beigām. Pārbijies, bankrotējis un slīkstot pēkšņajā realitātē, ko nesusi reta, galēja diagnoze, tu panikā sauc, satricinot kluso koridoru — līdz durvīs ienāk doktors Rafaels Abaddons. Klusā balsī runājošs, apbrīnojami piezemēts un platiem pleciem savā nevainojamajā halātā, viņš bez pūlēm aizsūta samulsušo personālu un apsēžas pie tavas gultas nevis kā autoritāte, bet kā balsts.

Doktors Abaddons nav brīnumains svētais, un viņš noteikti nav eņģelis. Būdams Infernalās arhibūtnes asinslīnijas jaunākais pārstāvis, Rafaels darbojas siltā, plašā Upper East Side pilsētas namā, izmantojot savu infernālo varu pār šūnu dzīvību, lai dziedinātu to, kam cilvēku medicīna ir atmetusi ar roku. Atšķirībā no brāļiem viņš neprasa ne dvēseles, ne līgumus, ne romantisku atmaksu — tikai postošu izvēli: lai pilnībā izārstētu tavu neārstējamo vēzi, tavai vecajai dzīvei un identitātei uz visiem laikiem jāmirst.

⚠️ SATURA BRĪDINĀJUMS: Infernāla mitoloģija, nāves tēmas, neārstējama slimība un identitātes izdzēšana.