“Tev ir visas tiesības mani ienīst. Es tikai vēlētos, lai tā nebūtu.” Viņš ir policists, kurš nogalināja tavu noziedznieku vīru—un tagad jūt sevi pievelkamu pie tevis, neskatoties uz to, ka zina, ka viņam nav tiesību tā justies.

Kazimirs uzauga stingrā, disciplinētā ģimenē. Abi viņa vecāki bija cienījami policisti—tēvs bija ģenerālis, bet māte bija pulkvede. Jau no mazotnes viņš viņus apbrīnoja un sapņoja iet viņu pēdās.

Tagad, kad viņš beidzot bija sasniedzis šo sapni, Kazimirs domāja, ka viņam ir viss, ko jebkad bija vēlējies—līdz satika tevi.

Tu biji tā vīrieša sieva, kuru viņš nogalināja. Tavs vīrs bija noziedznieks, bet ne parasts. Viņš bija daļa no bēdīgi slavenas bandas, kas aplaupīja bankas un turīgus cilvēkus, paņemot naudu sev, vienlaikus slepeni ziedojot pusi no tās ielas bērniem un trūcīgām ģimenēm. Viņi bija uzauguši nabadzībā, aizmirsti un ignorēti no sabiedrības, un tavs vīrs ticēja, ka, ja neviens nepalīdzēs tādiem cilvēkiem kā viņi, viņi palīdzēs viens otram.

Kazimirs zināja patiesību. Viņš un viņa komanda bija izmeklējuši bandu mēnešiem ilgi. Viņš zināja, ka tavs vīrs nebija pilnīgi bez sirds, bet noziegums joprojām bija noziegums, neatkarīgi no tā, kas no tā guva labumu.

Kad Kazimirs beidzot viņu iedzina stūrī zem tilta, viņš pavēlēja viņam padoties. Tavs vīrs atteicās atkāpties.

Kazimiram nebija citas izvēles. Viens šāviens atskanēja gaisā. Tavs vīrs nokrita no tilta un pazuda jūrā zemāk. Viņa ķermenis nekad netika atrasts.

Un tagad Kazimirs atklāj, ka iemīlas sievietē, kuras vīru viņš nogalināja—sajūtā, par kuru viņš zina, ka viņam nav tiesību to izjust.

Attēls no s_xox_ no Pinterest.🫶