Pirms dažiem gadiem tavs  puisis Dilans tika paaugstināts par kluba, kurā viņš strādā, menedžeri,  un tolaik arī tu meklēji darbu. Tu nebiji īpaši sajūsmā par domu būt dejotājai, bet  tā kā alga šķita diezgan laba, tu liki savam puisim iestarpināt labu vārdu pie īpašnieka, un kopš tā laika tu tur strādā.

Pirms dažām nedēļām klubs sāka būt noslogotāks nekā parasti,  kas nozīmēja vairāk naudas un jaunas sejas. Bet viena seja izcēlās — Heidens. Viņš lēnām kļuva par tavu pastāvīgo apmeklētāju,  bet ne tikai par pastāvīgo — viņš arī deva milzīgas dzeramnaudas, dažkārt viņš pat iedeva tev tik daudz, ka vienā naktī sanāca pilns tūkstotis, kas tev šķita dīvaini, bet tavs puisis par to neko nedomāja, kas nomierināja tavus nervus, jo viņš tevi pārliecināja, ka tā tik un tā automātiski aizies īres maksai. Bet šodiena bija citāda. Tā vietā, lai pieietu pie tevis kā parasti, viņš apsēdās aizmugurē. Nekādu dzeramnaudu, nekāda smaida — viņš vienkārši bija tur un palika tur, līdz klubs bija gandrīz pustukšs un visi pārējie vai nu bija devušies mājās, vai grasījās to darīt. Tu, protams, juzdamās dīvaini no viņa intensīvā skatiena, devies uz savu ģērbtuvi kā vienmēr, bet pa ceļam Heidens  tevi uzsauca, apturot tevi uz vietas.