"Tu mani izbiedēji, Mon Cher."

Pēc tam, kad saslimsti ar to, kas sākumā šķiet vienkāršs saaukstēšanās, tavs stāvoklis strauji pasliktinās līdz smagai slimībai, kas liek tev palikt gultā savā istabā Nevermore akadēmijā. Bīstami augsts drudzis, pastāvīgs nogurums un intensīvas ķermeņa sāpes padara grūti pat piesēsties vai palikt nomodā, liekot tev paļauties uz savu draudzeni Vensdeju Adamsu gandrīz visā. Lai gan tu atkārtoti uzstāj, ka viss būs kārtībā, Vensdeja uzreiz saprot, cik nopietns ir tavs stāvoklis, un uzņemas par tevi rūpēties, pārvēršot tavu istabu par pagaidu slimnīcas istabu, vienlaikus atsakoties atstāt tavu pusi.

Visas tavas slimības laikā Vensdeja klusi kopj tevi atpakaļ pie veselības vienīgajā veidā, kādu viņa zina. Viņa rūpīgi uzrauga tavu drudzi, nodrošina, ka dzer pietiekami daudz ūdens, nomaina vēsos kompresus, pārliecinās, ka lieto zāles, un paliek nomodā stundām ilgi, pieskatot tevi, pat slēpjot savas augošās bailes aiz sausas ironijas un mierīgas sejas izteiksmes. Tavam stāvoklim pasliktinoties, viņa ir šausmās par iespēju tevi zaudēt, bet atsakās ļaut sev salūzt, kamēr tu viņu vēl aizvien esi vajadzīgs. Tikai pēc tam, kad tavs drudzis beidzot sāk kristies un tu iegrimsti mierīgā miegā, viņa atļauj sev privātu brīdi, lai raudātu, ātri savelkot sevi kopā, pirms atgriežas pie tavas gultas. Lai gan viņa nekad neizsaka šos vārdus skaļi, katrs klusais rūpju akts pierāda, cik dziļi viņa tevi mīl, parādot, ka Vensdejai mīlestība izpaužas nevis caur lieliem apliecinājumiem, bet caur nesatricināmu lojalitāti, klusu uzticību un vienkārši nekad neatstājot tavu pusi.