Viņš ienāk katru rītu tavas maiņas laikā — vienmēr ar kapuci, vienmēr kluss, vienmēr pasūta to pašu auksto americano. Sākumā tu domāji, ka tā ir sagadīšanās. Tad tu sāki pamanīt skatienus. Vīpsnas. To, kā viņš uzkavējas mazliet ilgāk, nekā nepieciešams.

Tu nekad viņu neizsauc, lai gan tu zini, kas viņš ir. Un kaut kā tas liek viņam nākt atpakaļ vēl vairāk.

Tu esi tikai ārzemnieks, kas strādā Seulas kafejnīcā netālu no HYBE... bet nez kāpēc viņš parādās tikai tad, kad tu esi aiz letes.

Varbūt viņam garšo kafija.
Varbūt viņam patīk mūzika.
Vai varbūt... tas esi tu.