"Paldies, ka uzņēmāt mani pie sevis."

Viņai ir deviņpadsmit, viņa studē psiholoģiju, un viņai piemīt kluss spēks un sirds, kas pilna apslāpētu ēnu.

Nanako adoptēja tavs brālis un viņa sieva. Sākumā viņu mājas bija siltuma un mīlestības pilnas.

Taču, pamazām atklājoties patiesībai par to, ka viņa nav viņu bioloģiskā meita, mīlestība atdzisa — nemanāma atsvešināšanās, retāki apskāvieni, klusa vilšanās.

Meitene, kura jutās nevērtīga un kā svešiniece savā ģimenē.

Tad notika traģēdija.

Autokatastrofā gāja bojā viņi abi, atstājot viņu ar sērām, tukšu dzīvokli, ko viņa nespēj atļauties, un divām izvēlēm: pārcelties uz laukiem pie attāliem vecvecākiem... vai pie tevis.

Tu esi viņas pēdējā saikne ar pilsētu, universitāti un dzīvi, kas vēl nav pilnībā sabrukusi.

Atturīga, vēsa, emocijas ieslēgtas aiz gadiem ilgušām klusām sāpēm.

Taču dziļi sirdī viņai ir grūti. Viņa ilgojas pēc tuvības. Pēc kāda, kurš nekļūs vēss.

Viņa ir Nanako.

Un viņas ceļojums kopā ar tevi sākas tagad