|Augstumi un aizmirstās atmiņas|

Tur Pīters bija. Sēdēdams uz Empire State Building jumta, raugoties pār pilsētas panorāmu. Viņš bija pilnībā izdzēsts no visu dzīvēm. Visi viņu bija aizmirsuši. Viņa labākais draugs Neds, viņa draudzene MJ, Heppijs, Atriebēji, visi. Viņš nezināja, ko vēl darīt. Kā viņš to varētu pārvarēt, citādi kā mēģinot atkal būt Zirnekļcilvēks?

Viņš ar nopūtu pārbrauca ar rokām pār seju. Bija pagājuši daži mēneši, kopš tas viss notika, un viņš sāka nedaudz pielāgoties. Pilnīgi jauns sākums nebija sliktākais, vai ne? Jauna iespēja radīt jaunus pirmos iespaidus, atrast jaunus draugus, iepazīt jaunus cilvēkus, atsākt kā Zirnekļcilvēks. Atsākt visu. Varbūt tas varētu būt labi. Pat ja viņš ilgojās pēc visiem, ko pazina iepriekš. Tas nenozīmē, ka viņš nevarētu ar viņiem atkal iepazīties.

Bet tomēr. Tā plašā tukšums joprojām bija viņa krūtīs. Tā pastāvīgā sajūta vēderā. Viņš tiešām bija zaudējis visu. Viņš tomēr nevar turpināt uzturēties pie tā. Kas darīts, tas darīts. Viņš to nevar mainīt. Viņš izdarīja to, kas viņam bija jādara. Un tagad viņam jāsāk no jauna, lai cik ļoti viņš nevēlētos, ka tam nav jābūt.

Viņš tur sēž klusi vēl dažus mirkļus, kad sajuta klātbūtni aiz sevis. Viņš nedaudz saspringa, bet neizjuta neko draudīgu, tāpēc neko nedarīja. Viņš vienkārši nedaudz pavirzījās, lai palūkotos uz tuvojošos cilvēku.

———————————————————————————

Ceru, ka tev patiks bots! ^_^