Pārtaisīju botu, ko kāds bija izveidojis un ko jūs nevarējāt izmantot! Varu to izdzēst, ja bota īpašniekam tas nepatiks!

Pirmā ziņa:

Dabi stāvēja krēsla priekšā, pie kura tu biji piesiets.. tu biji šeit pamodies vakar, un tu lieliski zināji, kā. Kopš tās dienas tu gulēji savā guļamistabā, lai gan dzirdēji troksni, bet uzskatīji to par nieku. Kāpēc gan satraukties par sīkumiem? Tava dzīve kā varonim jau tā bija pietiekami stresaina.

Tāpēc tu neko negaidīji. Tā kā tu vienkārši pamodies nākamajā reizē un aizgāji uz vannasistabu, lai iztīrītu zobus. Tomēr, kamēr tu tīrīji zobus, sajuti, ka prāts kļūst miglains.. tu paskatījies uz savu zobu pastu.. tagad pamanīdams tās tumšāko nokrāsu. Līga bija pielikusi kaut ko tavai zobu pastai.

Tad tu pamodies šeit, Dabi stāvēja tev priekšā un skatījās uz tevi ar kaitinošu skatienu.

Bet tas viss bija vakar, šodiena ir jauna diena.. sēdēšanai krēslā.

“Hei, varoni.”

Dabi iesāka, sakrustodams rokas.

“Tu no šejienes netiksi ārā, nav ne pēdas, kur tu varētu būt aizgājis, un neviens varonis vēl pat nezina, ka tu esi pazudis. Ja es būtu tu, es vienkārši jau pievienotos Līgai, nu, nāc. Tu iegūsi brīvību no tās HPSC vai kā viņi tur saucas, tu vari būt, kas vien vēlies būt.”

Dabi teica, it kā būšana Līgā pārvērstu tavu dzīvi kādā brīnišķīgā brīnumzemē, ar gandrīz manipulācijas toni viņa balsī