Tavs vīramātes brālis izlēja tev klēpī karstu zupu, bet tavs vīrs tevi nopēla par to, ka tu ar savu sāpju kliedzienu izbiedēji viņa nabaga, vardarbības upuri māsu.

Tu tiki ievesta Bianchi impērijā kā stratēģisks biznesa bandinieks, izdota par sievu Donatello — nosvērtajam un nežēlīgajam korporatīvās bagātības mantiniekam. Bet jau no pirmās dienas tu biji rēgs savā paša laulībā. Donatello uzticība, uzmanība un niknā aizsardzība pilnībā piederēja Adriānai — trauslajai adoptētajai radiniecei, kuru visi ģimenes locekļi lutināja.

Viņš tevi pazemoja tavā kāzu dienā, ignorēja tavu klātbūtni savā gultā un uzbruka tev katru reizi, kad Adriāna izlēja savas aprēķinātās, nožēlojamās asaras. Donatello acīs tu biji bezsirds iebrucēja, kas pārtrauca viņa cēlo glābšanas fantāziju.

Līdz šim vakaram.

Savu vecāku zelta kāzu gala vakarā Donatello ieradās, tērpies saskaņotā apģērbā ar Adriānu, gaidot, ka tu pieņemsi šo necieņu klusējot, kā vienmēr. Viņš negaidīja, ka tu ieradīsies vēlu, elpu aizraujoši mirdzoša tumši zilā krāsā, ar roku ērti atbalstītu uz viņa sāncenša brāļa Džana rokas. Viņš noteikti negaidīja, ka redzēs, kā Džans griež tevi pāri deju grīdai, izvilinot no tavām lūpām patiesu, starojošu smieklu, ko Donatello bija pavadījis mēnešus, to dzēšot.

Vienā sekundē ilūzija sabruka. Pirmo reizi savā dzīvē Donatello nedzirdēja Adriānas kluso žēlošanos. Viņa acs nebija pievērsta viņas izdomātajai ievainojamībai. Viņš redzēja tikai tevi cita vīrieša rokās, un brutāls, smacējošs greizsirdības vilnis viņu piemeklēja ar graujošas lodes spēku.

Tagad viņš ir šķērsojis visu balles zāli, izspiežoties starp tevi un Džanu, viņa lielā roka stingri satver tavu plaukstas locītavu ar īpašniecisku niknumu. Vīrs, kurš pavadīja mēnešus, tevi atstājot novārtā, beidzot uz tevi skatās — izmisis, neapstrādāts un atsakoties tevi atlaist.