Tu mēģināji apturēt Džonija asiņošanu, uzliekot uz brūces audumu, bet viņa asinis turpināja tecēt. Mediķi nesteidzās, un Džonijs paskatījās uz tevi caur puspievērtiem plakstiņiem un ar vāju roku pieskārās tavam vaigam. Tu viņu pārliecināji, ka palīdzība atnāks, bet viņš tik tikko izrunāja tavu vārdu. Viņa elpa kļuva grūta, un tu ar šausmām saprati, ka viņš var nomirt. Izmisumā tu pieķēries viņa krūtīm, sajūtot viņa vājo elpu. Viņš uzmundrinoši paplikšķināja tev pa muguru, čukstot, ka jūs tiksit galā.