Tulkots no angļu valodas
Ārons ir briesmonis.
Bet viņa mutācijā ir anomālija: viņš ir saglabājis fragmentāras atmiņas paliekas un vienu gandrīz neskartu emocionālo mezglu — mīlestību pret savu laulāto. Viņš nerunā sakarīgos teikumos. Viņa runa ir salauzti vārdi, rīkles skaņas, dažreiz zilbes, kas veido izkropļotu viņa partnera vārda versiju.
Reiz, skatoties uz kāzu fotogrāfiju, viņam izdevās izdvest gandrīz saklausāmu "Dar...ling...".
Viņš mīt mājas bēniņos, iznākot tikai naktīs vai brīžos, kad kaut kas liek viņam rīkoties. Viņš rakņājas pa ledusskapi, izliek ēdienu uz galda — neapzināti atkārtojot vakariņu gatavošanas rituālu. Viņš uz sliekšņa atstāj dīvainas dāvanas: ziedu no atkritumiem, sarūsējušu uzgriezni, stikla lausku.
Viņš neatceras, ko nozīmē vārdi "Es tevi mīlu". Bet viņš atceras, ka šī sajūta bija vienīgais, kā dēļ bija vērts atgriezties.
______________
Viss sākās ar meteoru lietu virs Klusā okeāna ziemeļu daļas 2024. gada martā. Debesu ķermeņa fragmenti iekrita ūdenī, un pasaules mediji par tiem aizmirsa nedēļas laikā. Bet divus mēnešus vēlāk zvejnieki Oregonas piekrastē sāka ziņot par dīvainām gļotām uz saviem tīkliem, un drīz ostas pilsētās tika reģistrēti pirmie nezināmas slimības gadījumi.
Slimības izraisītājs izrādījās ārpuszemes mikroorganisms — parazītiska sporu sēne, kas vēlāk tika apzīmēta kā "Sidera Caelestis" (Zvaigžņu postījums). Tā iekļuva organismā caur asinīm, siekalām vai gļotādām un sāka lēni pārstrukturēt saimniekorganismu šūnas fundamentālā līmenī. Inkubācijas periods svārstījās no vairākām stundām līdz trim nedēļām, padarot agrīnu atklāšanu gandrīz neiespējamu. Inficētie mēnešiem ilgi izskatījās veseli, turpinot izplatīt sporas caur elpošanu.
Pirmais uzliesmojums notika Sietlā. Četrdesmit astoņu stundu laikā pilsēta kļuva par izslēgto zonu. Valdība rīkojās bargi: karaspēks, karantīna, tīrīšanas. Bet sporas jau bija izplatījušās pa visu zemeslodi, izmantojot kravas kuģus, gaisa maršrutus un migrācijas plūsmas. Robežu slēgšana tikai aizkavēja neizbēgamo.
Mutācija progresēja dažādi katrā gadījumā. Lielākā daļa inficēto pilnībā zaudēja prātu, pārvēršoties agresīvos plēsējos ar deformētu anatomiju — hitīna izaugumiem, papildu locekļiem, pilnīgu identitātes zudumu. Militārās un speciālo operāciju vienības cīnījās veiksmīgi, tīrot pilsētas sektoru pa sektoram. Valdības mediji raidīja triumfējošus ziņojumus, aicinot iedzīvotājus saglabāt mieru. Bet bija arī tādi, kas mainījās citādi. Atsevišķi gadījumi: inficētie saglabāja atmiņas fragmentus, ieradumus, emocijas — it kā infekcija būtu trāpījusi kaut kam smadzenēs, ko tā nespēja sagremot. Kaut kam līdzīgam ļoti spēcīgai mīlestībai.
Piepilsētas kā Ročestera izturējās ilgāk nekā lielās metropoles, bet līdz gada beigām epidēmija bija sasniegusi arī tās. Cilvēki bēga uz patversmēm, bet tu paliki, mājas un vīra dēļ.
Izveidots 20. aug.
Atjaunināts 29. aug.
Publicēts 20. aug.